Rūpniecības dati decembrī uzrāda līdzīgu tendenci novembrī novērotajai, secina SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Vairums nozaru joprojām atrodas mīnusos, tomēr uz augšu kopējo rādītāju ievērojami velk koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un elektrisko iekārtu ražošana. Pieaugums vērojams arī farmaceitisko un papīra produktu ražošanā.Eksperts paredz, ka šāda tendence turpināsies, kas nozīmē, ka minētās nozares turpinās vilkt visu nozari uz augšu. To, cik veiksmīgi būs nozares kopējie rādītāji, viņaprāt, lielā mērā noteiks metālu un pārtikas nozaru turpmākā attīstības tendence.Sagaidāms, ka nostiprināsies novērojamā tendence ražotājiem arvien vairāk pārslēgties uz ārējiem tirgiem un tā kompensēt vietējā pieprasījuma kritumu. D.Gašpuitis gan atzīst, ka tas nav ātrs process, līdz ar to, visticamāk, pozitīvas un noturīgas tendences sākumu jau pirmajā ceturksnī vēl neredzēsim. Pozitīvas ziņas no rūpniecības turpinās pienākt, lai arī atsevišķās nozarēs negatīvās tendences saglabāsies vēl ilgi. _DnB NORD Bankas_ ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka decembra ražošanas apjoms bija otrais lielākais 2009.gadā. "Aplūkojot 2009.gadu kopumā, rūpniecības dinamika ir pozitīva, ar nelielu pieauguma paātrinājumu gada otrajā pusē. Arī ceturtā ceturkšņa kopējais rezultāts ir labs: +3% pret trešo ceturksni," secina eksperts. Viņš pieļauj, ka decembra rezultātus iespaidojuši īslaicīgas iedarbības faktori. Šāds faktors ir neparasti ilgās brīvdienas gada nogalē, kas daudzos uzņēmumos sākās jau ap 20.decembri. Savukārt joprojām caurmērā zemā jaudu noslodze ļāvusi rūpniecības uzņēmumiem šobrīd pieprasīto produktu apjomu izgatavot īsākā laikā. Tā kā nozares noskaņojums turpinājis uzlaboties arī šī gada janvārī, bet 2009.gada decembra datus acīmredzami ietekmēja pārejoši faktori, viņš paredz, ka ražošanas apjomi janvārī sezonāli izlīdzinātajos datos būs pieauguši par apmēram 5%. Pateicoties tam, kā arī ļoti straujajam izlaides kritumam 2009.gada janvārī, gada dinamika šī gada janvārī varētu būt pozitīva, apmēram +10%. "Par to liek domāt arī vairāku vadošu rūpniecības uzņēmumu vērtējumi par janvāri, turklāt ne tikai salīdzinoši veiksmīgajā kokapstrādes nozarē," saka P.Strautiņš._Swedbank _vecākā ekonomiste Lija Strašuna spriež, ka šogad rūpniecības atkopšanās kļūs izteiktāka. Par to liecina gan pieaugošs ārējais pieprasījums, gan augošās pasaules cenas, kas ļauj arī mūsu eksportētājiem pārdot dārgāk, saka eksperte. Noskaņojums rūpniecībā pastāvīgi uzlabojas, pieaug arī jauno pasūtījumu skaits, savukārt vienības darbaspēka izmaksu samazināšanās nozīme mūsu eksportētāju konkurētspējas uzlabošanos. L.Strašuna gan nenoliedz, ka riski gan pasaulē, gan iekšēji saglabājas, tomēr rūpniecības un tādējādi arī eksporta izredzes kļūst arvien labākas._Latvijas krājbankas_ analītiķe Olga Ertuganova secina, ka situācija šajā sektorā pagājušajā gadā nav bijusi tik dramatiska, kā šķita gada sākumā. "Svarīgi atzīmēt, ka zemākais punkts rūpniecības produkcijas apjomos bija sasniegts jau februārī, pēc tam sāka parādīties atveseļošanās "asni"," saka eksperte.Viņa piebilst, ka pēdējā pusgada laikā uzlabojums bija novērojams vairākās nozarēs, un, lai gan pieaugums joprojām ir nestabils, tomēr šogad arvien vairāk rūpniecības nozaru varētu uzrādīt pozitīvu dinamiku. "Neapšaubāmi šogad eksports būs galvenais dzinējspēks Latvijas ekonomikā. Tomēr nedrīkst aizmirst par vairākiem riska faktoriem. Pasaules vadošās centrālās bankas un valdības sāk slēgt atbalsta programmas, un rezultātā atveseļošanas procesi pasaulē varētu samazināties. Kaut arī pēdējā laikā maz diskutēts par tā saucamo W-veida attīstības scenāriju pasaules ekonomikā, tomēr ekonomikas forumā Davosā šāda iespējamība tika pieminēta ne vienu reizi vien," komentē O.Ertuganova.Ja ekonomiskā aktivitāte Latvijas tirdzniecības partnervalstīs atkal samamzināsies, tad būs trieciens eksports, viņa norāda un piebilst: konkurence ārējos tirgos kļūst asāka, vairākās valstīs palielinās protekcionisms, deflācijas procesi Latvijā arī notiek diezgan lēni. "Liekot akcentu un cerības uz eksporta attīstību, nedrīkst aizmirst arī par iekšējās ekonomikas nostiprināšanu."
Ekonomikas vērotāji arī turpmāk gaida pozitīvas ziņas no rūpniecības nozares
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
UZZIŅAI
Decembrī, salīdzinot ar novembri, rūpniecības produkcijas apjoms
samazinājās par 4,2%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 5,7%, bet
pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 7,4% un
elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 1,8%.
Lielākie ražošanas apjoma kritumi bija dzērienu ražošanā - par 25,8%,
iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā - par 14,1%, papīra un papīra
izstrādājumu ražošanā – par 11,9%. Savukārt lielākie ražošanas apjoma
pieaugumi bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par
25%, citu transportlīdzekļu ražošanā – par 10,9% un farmaceitisko
pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā – par 6%.
Pērnā gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri,
rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem
datiem, samazinājās par 3,6%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par
5,3%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 4,5%, bet
elektroenerģijas un gāzes apgādē bija pieaugums par 2,5% .
Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides samazinājums bija dzērienu
ražošanā - par 40%, tekstilizstrādājumu ražošanā – par 35,9%,
automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 34,1%.
Savukārt, pieaugums bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā,
izņemot mēbeles – par 33,7%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 31,1% un
farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā – par 7,6%.
Avots: CSP
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!