Andersone stāstīja, ka statistiski Baltijas valstu eksporta vērtība ir diezgan zema visās Austrijā ienākošo produktu kategorijās. Summējot rādītājus, Baltijas valstu produkti veido 1,01% no visa Austrijas importa. Galvenās produktu grupas ir ķīmiskās rūpniecības produkti, mašīnbūves produkti un transportlīdzekļi, kā arī citas gatavās preces. Lietuva ieņem līderes pozīcijas, veidojot pusi no visa Baltijas eksporta apjoma un apsteidzot pārējās Baltijas valstis - Lietuvas eksporta apjomi uz Austriju ir 940 miljoni eiro (658 miljoni latu), tai seko Igaunija ar 680 miljoniem eiro (476 miljoniem latu) un Latvija ar 360 miljoniem eiro (252 miljoniem latu).
"Uz starptautisku sadarbību ir orientētas Austrijas mašīnbūves kompānijas. Lai spētu saglabāt tirgus pozīcijas līdzās konkurentiem no attīstības valstu tirgiem, Austrijas uzņēmumi pastāvīgi meklē iespējas, kā samazināt izmaksas, ieviest inovācijas un sadarboties ar jauniem piegādātājiem. Lai nodrošinātu veiksmīgu iekļūšanu Austrijas tirgū, precei ir jābūt inovatīvai, uzticamai un rentablai. Piemēram, patlaban vairāki uzņēmumi veic elektronisko automobiļu pētījumus, un attiecīgajā sektorā tiek meklēti jauni partneri," teica eksperte. Pēc Austrijas Statistikas biroja datiem, valsts importa lielāko daļu veido tieši mašīnbūves produkti un transportlīdzekļi.
Kopējais Austrijas imports 2010.gadā veidoja 113,6 miljardus eiro (79,52 miljardi latu), no kuriem 36,96 miljardi eiro (25,8 miljardi latu) bija mašīnbūves produkti un transportlīdzekļi, Vācijai ieņemot līdera pozīcijas attiecīgajā segmentā (eksports uz Austriju 2010.gadā veidoja 15,69 miljardus eiro jeb 11 miljardus latu).
Pēc Andersones sacītā, pēdējā laikā austrieši ir izrādījuši pastiprinātu interesi par dažādu valstu nacionālajām virtuvēm, radot perspektīvas specializētiem ēdieniem, kā arī dažādiem pusfabrikātiem. Ir manāms pieaugums saldētās pārtikas un pašzīmola preču apgrozījuma rādītājos. 2010.gadā Austrija importējusi pārtikas produktus 6,67 miljardu eiro (4,67 miljardi latu) apmērā. Pārtikas preču eksports uz Austriju 2010.gadā veidoja 900 miljonus eiro (630 miljoni latu) no Lietuvas, 100 miljonus eiro (70 miljonus latu) no Latvijas un 160 miljonus eiro (112 miljoni latu) no Igaunijas.
"Austrijas jaunā paaudze tiecas pēc precēm, kas atspoguļo jaunākās modes un dizaina tendences, un līdz ar pieprasījuma samazināšanos pēc Vācijas un Itālijas ražojumiem ir radusies jauna iespēja ienākšanai tirgū citu valstu modes un dizaina industrijas pārstāvjiem. Pēdējā laikā arī vērojama pieaugoša tendence dārzkopības un mājdzīvnieku preču noieta rādītājos, norādot uz austriešu vēlmi izbaudīt brīvo laiku, iekopjot dārzus māju pagalmos un rūpējoties par saviem mīluļiem. Ņemot vērā šo faktu, Austrijā ir potenciāls jauniem piedāvājumiem attiecīgajā tirgus segmentā," teica eksperte.
Andersone uzskata, ka Austrijas tirgus ir arī laba papildu iespēja izmēģināt savus spēkus, pirms doties iekarot Vācijas tirgu, jo Austrijas tirgus ir desmit reizes mazāks, tomēr abām valstīm piemīt līdzīgas patēriņa tendences un preču izplatīšanas sistēma.