Tai pat laikā pieaugums par 8,7% fiksēts elektroenerģijas un gāzes apgādē.Janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, rūpniecības produkcijas izlaide savukārt pieauga par 5,7%. Pieaugumu noteica ražošanas palielinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 25,1%, jo, iestājoties aukstajiem laika apstākļiem, pieauga pieprasījums pēc enerģētikas nozares produktiem. Savukārt samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 3% un apstrādes rūpniecībā – par 0,1%.Lielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums apstrādes rūpniecībā bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, proti, par 42,8%, bet samazinājums bija nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 27,2%.Kopumā janvārī rūpniecības produkcijas izlaide bija 288,9 miljoni latu.
Ekonomikas vērotāji iepriekš bija prognozējuši rūpniecības izlaides apjomu pieaugumu janvārī salīdzinājumā ar decembri, kā arī lielāku pieaugumu gada griezumā. Komentējot jaunākos datus, viņi atzīst, ka iepriekš novērotā atgūšanās rūpniecībā vēl nav bijusi gana noturīga. Turklāt tie atkārtoti apliecina šai jomai raksturīgo svārstīgumu.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna vērtē, ka rūpniecības izlaides samazinājums janvārī kārtējo reizi parāda industrijai raksturīgo svārstīgumu. Tomēr viņa saskata arī pozitīvas ziņas, piemēram, to, ka, salīdzinot ar iepriekšēja gada janvāri, vērojams rūpniecības pieaugums. Daļēji to noteikusi bāze – rūpniecības apjomi 2009.gada janvārī-februārī apjomi bija vismazākie. "Bet, ņemot vērā to, ka rūpniecības izlaide lēnām sāka augt pagājušā gada laikā, gada pieaugums nozīmē arī to, ka spējam noturēt sasniegtos ražošanas apjomus," secina ekonomiste.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, izaugsmi uzrāda kokrūpniecība, kur gan izaugsme kļuvusi lēnāka, ķīmisko vielu ražošana, arī metālu ražošana. Savukārt vēl joprojām daudz no 2009.gada janvāra līmeņa atpaliek tekstilizstrādājumu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana un farmaceitisko vielu ražošana.
Swedbank paredz, ka rūpniecības atkopšanās šogad kļūs izteiktāka. Par to liecina gan pieaugošs ārējais pieprasījums, gan augošas pasaules cenas, kas ļauj arī mūsu eksportētājiem pārdot dārgāk. Tāpat arī uzlabojas noskaņojums rūpniecībā, pieaug arī jauno pasūtījumu skaits. Savukārt vietējo izmaksu samazināšana ļāva uzlabot mūsu eksportētāju konkurētspēju. Lai gan riski saglabājas, rūpniecības un tādējādi arī eksporta izredzes kļūst arvien labākas, uzskata L.Strašuna. Viņasprāt, rūpniecības izaugsme pat pārsniegs 10%, atsitiena veidā kompensējot 2009.gada sākuma zemos līmeņus.
SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis uzskata, ka nu jau dažus mēnešus vērojamie mazie mīnusi rūpniecībā priecē un dod signālus par briestošo lūzumu rūpniecības nozarē. Tomēr viņš piebilst: no pirmā acu uzmetiena var šķist, ka situācija tiešām pamazām uzlabojas, tomēr situācija faktiskajās cenās drīzāk liecina par jaunu lejupslīdes fāzi nozarē. Tā rāda, ka pērn trešajā ceturksnī faktiskais nozares apgrozījums ar katru mēnesi pieauga, oktobrī sasniedzot 315 miljonu latu apgrozījumu, taču kopš oktobra faktiskais apgrozījums ar katru mēnesi samazinās un janvārī tas noslīdējis jau līdz 289 miljoniem latu. Tas liecina, ka ekonomikā notiekošās korekcijas joprojām nav nozarei labvēlīgas, spriež D.Gašpuitis. Viņaprāt, galvenie faktori, kas dominē, ir uzsvaru maiņa tirgu sadalījumā un ražotājcenu deflācija. Eksperts uzskata, ka turpmāk fokuss ir apjomu palielināšana un jauni tirgi.
DnB NORD Bankas pārstāvis Pēteris Strautiņš savukārt atzīst, ka apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās janvārī pret decembri par 3,8% ir apbēdinoša ziņa, kas pirmajā brīdī pat robežojas ar šoku. Taču, iepazīstoties ar datiem par apakšnozaru sniegumu, izkristalizējas ne tik daudz apbēdinoša, cik drīzāk dīvaina aina, viņš secina. Respektējams pieaugums trijās lielākajās nozarēs — pārtika, koksne, metālapstrāde un mašīnbūve kontrastē ar krasiem kritumiem ķīmijā un farmācijā, tekstilrūpniecībā. Šie ir nozaru griezumā kontrastainākie dati par apstrādes rūpniecību, kas jebkad redzēti, secina P.Strautiņš.
Pēc viņa domām, ar austrumu tirgu izteikti saistītām nozarēm janvāra rezultātus varēja iespaidot lēnīgā lēmumu pieņemšana Krievijas varas vertikālē, respektīvi, infrastruktūras uzņēmumi vēl tikai pieņem lēmumus par iepirkumiem, kas izriet no valsts budžeta vadlīnijām. Savukārt ķīmijas nozarei šobrīd varētu kaitēt arī tās izteiktā saistība ar celtniecību, kuras apjomi joprojām ir ļoti mazi gan Latvijā, gan visā reģionā.
Par spīti tam, labi klājas citai ar celtniecību cieši saistītai nozarei – kokapstrādei, kura sasniegusi lielisku gada pieauguma tempu: +40%. Tā spējusi joprojām visumā vājo pieprasījumu pasaulē kompensēt ar tirgus daļu palielināšanu, norāda P.Strautiņš un piebilst, ka tāpat nozarei palīdz ieguldījumi mājokļu renovācijā kā daļa no ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, kas palielina pieprasījumu pēc namdaru izstrādājumiem - logiem, durvīm.
"Kaut arī, prognozējot pieaugumu janvārī, rezultāts bija vilšanās, būšu spītīgs un teikšu, ka februārī noteikti ir jābūt pieaugumam, jo kaut kad taču neveiksmīgu sakritību virknei ir jābeidzas. Turklāt pēc krituma divus mēnešus pēc kārtas šis pieaugums varētu būt straujš," uzskata P.Strautiņš.
Svetlana Rusakova, Latvijas Bankas ekonomikas eksperte, atzīst, ka samazinājums par 3,9% liecina par to, ka atsevišķos iepriekšējos mēnešos novērotā augšupeja nozarē vēl nav pietiekami noturīga. Kaut gan janvārī bija vērojams mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums, par galveno apstrādes rūpniecības attīstības faktoru arvien uzskatāms ārējais pieprasījums, saka S.Rusakova. Tas veicināja izaugsmi gan tradicionāli eksportējošās nozarēs, gan dažās, kas iepriekš vairāk bija orientētas uz iekšzemes pieprasījumu. Piemērām, mēneša laikā kopā ar apģērbu, koksnes izstrādājumu un metālu ražošanu izaugsmi uzrādīja arī nemetālisko minerālu izstrādājumu, gatavo metālizstrādājumu, pārtikas produktu, ka arī dzērienu ražošana.
Savukārt gada dinamiku lielā mērā ietekmējis ļoti straujš kāpums koksnes izstrādājumu, ķīmisko vielu un produktu un metālu ražošanā – šīs nozares ir stabili nostiprinājušas noietu ārējos tirgos.
Viņa piebilst, ka uzņēmēju noskaņojuma novērtējuma aptauja norāda uz iespējamām pozitīvām ziņām par nozares attīstību – janvārī visvairāk uzlabojies uzņēmēju vērtējums pēc mēneša gaidāmajai aktivitātei, un februārī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies ievērojami straujāk nekā janvārī.