Tāpat kopējā rūpniecības produkcijas izlaidē tiek ierēķināta arī ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, kur produkcijas apjoms jau minēto meteoroloģisko apstākļu dēļ salīdzinājumā ar pērno gadu ir sarucis par 8%. Tomēr, ja gribam uzzināt, kas notiek ar sfēru, ko vārda tiešā nozīmē var saistīt ar rūpniecību, tad ir jālūkojas uz apstrādes rūpniecības rādītājiem. Tā arī ir lielākā no kopējo rūpniecības produkciju veidojošajām nozarēm, turklāt ir viens no mūsu valsts ekonomikas virzītājspēkiem. Apstrādes rūpniecības kopējais pienesums valsts tautsaimniecībā pēdējos gados ir bijis ap 12%, kas ir mazāk nekā tirdzniecībai, bet vairāk nekā būvniecībai vai transporta un uzglabāšanas nozarei.
Zaudē tempu
Apstrādes rūpniecība patlaban ir viena no tām nozarēm, kura Latvijā turpina amortizēt ekonomisko krīzi. Tomēr ir arī sliktā ziņa, un tā ir saistīta ar to, ka apstrādes rūpniecības izaugsmes temps krītas. Vēl pērnā gada decembrī, rēķinot gada izteiksmē, Latvijas apstrādes rūpniecība bija piedzīvojusi kāpumu par 5,1%. Tas bija ne tikai labākais rādītājs kopš Covid-19 krīzes sākuma, bet arī kopš 2019. gada februāra, liecina CSP datu bāzē apkopotā informācija. Taču nākamie mēneši bija ievērojami pieticīgāki – janvārī tempi, salīdzinot ar atbilstošu mēnesi pērn, auga par 2,3%, bet februārī vairs tikai par 0,8%.
Februārī vairākām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm vēl izdevās uzrādīt visai labu izaugsmes tempu, lai gan tas bija kļuvis lēnāks nekā iepriekš. Te noteikti jāmin vadošā eksporta nozare kokapstrāde, kurā saražots par 4,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr vienlaikus izaugsmes tempos ir vērojams kritums jau kopš pagājušā gada novembra. Tiesa, minētais var būt saistīts ar tā dēvētajiem bāzes faktoriem. Proti, pasaules kokrūpniecība ievērojamo produkcijas pārpalikumu dēļ bija piedzīvojusi lielu kritumu jau pirms Covid-19 straujās, globālās izplatības, un pērn aprīlī, kad apstrādes rūpniecība ražošanas apjoma ziņā piedzīvoja vislielākās nedienas, salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli piedzīvojot kritumu par 8,9%, kokrūpnieku ražošanas apjoma kritums bija visai pieticīgs – tikai 3,9%.
Turklāt paši kokapstrādātāji kopējo ražošanas kritumu ievērojami amortizēja, un bez viņu uz kopējā fona samērā labajiem ražošanas datiem mūsu valsts rūpniecības kritums būtu mērāms ar divciparu skaitli. Arī tagad kokrūpnieki ir galvenais Latvijas ražošanas izaugsmes vilcējspēks, taču ir arī vairākas citas nozares, kuras stutē gan mūsu valsts ražošanas, gan arī kopējos ekonomikas datus.
To vidū noteikti būtu jāmin elektrisko iekārtu ražošana, kas pārstāv otru lielāko Latvijas preču eksporta grupu. Tiesa, arī elektrisko iekārtu ražošanas pieauguma tempi kopš pagājušā gada rudens ir ievērojami samazinājušies. Februārī šajā nozarē tika saražots par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, kas ir ievērojami sliktāks temps nekā oktobrī un novembrī, taču labāks par decembrī un janvārī demonstrēto dinamiku. No mašīnbūves sevi visai labi piesaka arī nozare, kas tiek definēta kā «citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana», kurā produkcijas izlaide šā gada februārī bija par 7% lielāka nekā pērn tajā pašā laikā. Tāpat dinamiska ir bijusi automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, kur produkcijas apjoms gada laikā kāpis par 6,8%.
Vienlaikus nedienas joprojām piedzīvo pārtikas ražošana, kur produkcijas izlaides kritums pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā turpinās kopš pagājušā gada novembra. Februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi pārtikas ražošanas apjomi Latvijā ir samazinājušies par 4,3%. Samērā izteikti tas novērojams gaļas produktu ražošanā, kas gada laikā kritusies par 8%.
Iespējas Eiropā
Latvijas rūpnieku galvenais noieta tirgus ir Eiropa, un šķiet, ka šajā reģionā ekonomiskā konjunktūra sāk uzlaboties, neraugoties uz sarežģījumiem saistībā ar Covid-19 izplatību. Savā komentārā pēc pēdējo rūpniecības datu publicēšanas Finanšu ministrija (FM) norāda, ka Eiropas Savienības (ES) kopējais ekonomikas sentimenta indekss (ESI) martā bija pēdējo divpadsmit mēnešu augstākajā līmenī, tādējādi atgūstoties no Covid-19 krīzes izraisītā krituma.
"Tas liecina par ES ekonomikas atveseļošanos un ārējā pieprasījuma noturību un ir pozitīvs signāls Latvijas ražotājiem. Tādējādi apstrādes rūpniecības prognozes šim gadam ir pozitīvas, ņemot vērā arī salīdzinoši veiksmīgi aizvadīto pērno gadu, kad pasaules, tajā skaitā ES, ekonomika bija daudz ievainojamāka un attīstība bija ļoti neparedzama," teikts FM komentārā.
Arī Latvijā ekonomikas sentiments uzlabojas, tāpat kā apstrādes rūpniecības konfidences rādītāji. Pēc CSP apkopotās informācijas, apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs martā bija mīnus 5,6 (pieaugums par 1,8% salīdzinājumā ar februāri), un to ietekmēja uzņēmēju nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas prognozes par biznesa aktivitāti nākamajos trīs mēnešos.
Statistiķu pētījums liecina, ka vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bijis tādās apstrādes rūpniecības jomās kā tekstilizstrādājumu ražošana, citu transportlīdzekļu ražošana un dzērienu ražošana, kā arī citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana. Savukārt samazinājums bijis farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā.
Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, turpina uzlaboties uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Tā, piemēram, salīdzinot ar februāri, samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (martā 35% respondentu) un finansiālas grūtības (11% uzņēmumu). Savukārt nedaudz pieaudzis to apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kas akcentējuši darbaspēka trūkumu, kā arī materiālu un iekārtu trūkumu (attiecīgi 15% un 14% respondentu). Covid-19 negatīvo ietekmi uz biznesu martā norādījuši 19% respondentu. 26% apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību martā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.