Viņš norādījis, ka LVM ir pabeidzis darbu pie pilnīgi jauna stādāmā materiāla, kas ir piemērots lauksaimniecības zemju apmežošanai, - ātraudzīgās apses. Jaunais stādāmais materiāls vēl nav ieviests ražošanā, taču uzņēmums patērētājiem var piedāvāt pirmos desmit tūkstošus ātraudzīgās apses stādu.
"Lai motivētu cilvēkus neizmantotās zemes apmežot, mēs izvirzījām mērķi izvēlēties tādu koku sugu, kas ļautu baudīt šīs saimniekošanas augļus vēl pašu dzīves laikā. Ātraudzīgo apšu neparastums ir tāds, ka tās aug ne tikai laikā no lapu izplaukšanas līdz nobiršanai, bet cauru gadu, jo zaļā miza nodrošina fotosintēzi arī ziemā. Šos kokus var sākt pārdot 25 - 30 gadu vecumā," stāstījis Strīpnieks un piebildis, ka no labākajiem stādījumiem šajā vecumā var iegūt 450 kobikmetrus (m3) no hektāra, kamēr vidēji Latvijā no meža hektāra iegūst 250 m3.
Strīpnieks arī sacījis, ka apses var cirst tad, kad tirgū visizdevīgākās cenas, nekāds likums šo koku ciršanas vecumu neregulē, bet stādus nevar pavairot ar sēklām vai tradicionāliem stādiem, tad tie nemanto unikālās īpašības, katrs no šiem stādiem ir izaudzis mēģenē.
LVM vadītājs atgādinājis par Latvijas mežu monitoringā secināto, ka Latvijā meži šobrīd noklāj vairāk nekā 55% no valsts teritorijas, kas ir par 10% vairāk nekā lēsts iepriekš. "Šis skaitlis ir ļoti svarīgs, lai varētu plānot meža izmantošanu. Pēc datiem, kādi mūsu rīcībā bija iepriekš, mēs zinājām, ka krāja vienā gadā mežos pieaug par 16,5 miljoniem kubu. Taču tas, manuprāt, bija uz zinātniskiem pētījumiem balstīts, politisks secinājums. Taču to es saku bez kritikas, jo objektīvas informācijas tajā laikā nebija. Šobrīd mēs zinām, ka gadā Latvijā meži pieaug par 27 miljoniem kubikmetru. Un šis skaitlis ir precīzs līdz vienam procentam." viņš teica.
Strīpnieks norādījis, ka monitoringa dati par mežu platībām Latvijā īstermiņā vēl nenozīmē, ka varēs cirst vairāk. "Vēl zinātniekiem veicams liels darbs, lai saprastu, ko mums šis skaitlis ļauj un ko neļauj. Kādi izaicinājumi no tā izriet mežsaimniecībai - tas šobrīd Latvijas meža zinātniekiem rūpīgi jāizvērtē un jāizdiskutē. Tomēr skaidrs, ka pie krājas pieauguma 27 miljoni kubikmetru gadā līdzšinējais lielākais ciršanas apjoms 12 - 13 miljoni kubikmetru gadā ļauj mežā uzkrāties koksnei, kas sasniegusi ciršanas apjomu. Tas nozīmē, ka ekonomisko potenciālu neesam izmantojuši," viņš sacījis.
LVM izveidots, lai apsaimniekotu valsts mežus - izsolītu ciršanas tiesības mežos, tos atjaunotu, nomātu medību platības u.c. Kopumā uzņēmuma valdījumā ir 1,63 miljoni hektāru zemju, no kuriem 1,37 miljoni hektāru ir mežs - gandrīz puse Latvijas mežu.
"Latvijas Valsts mežu" īpašnieks ir valsts, bet kompānijas akciju turētāja ir Zemkopības ministrija. 2006.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 100,1 miljonu latu, bet peļņa bija 44,2 miljoni latu.