Šo naudu gan nav paredzēts izmantot apēšanai, bet gan ieguldīt citos vidi saudzējošos projektos: ēku energoefektivitātes uzlabošanai, transporta sektoram un tehnoloģiju izstrādei atjaunojamo energoresursu jomā. Pašlaik no jau saņemtā finansējuma paredzēts nosiltināt 220 ēkas, galvenokārt skolas un bērnudārzus. Paredzēts finansēt arī projektus, kas veicina pāreju no fosiliem energoresursiem uz atjaunojamiem. Šajā jomā šonedēļ Valsts sekretāru sanāksmē paredzēts izsludināt jaunus noteikumus.
Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) forumā paziņoja, ka viņa prioritāte ir "lielāka zaļās enerģijas izmantošana Latvijas enerģētikā, nodrošinot papildu 10 000 darba vietas. Šo mērķi ekonomikas ministrs apņēmies sasniegt, nodrošinot jaunā Atjaunojamo energoresursu likuma pieņemšanu līdz šīs Saeimas sesijas beigām. Viņš piebilda, ka zaļajiem energoresursiem sabiedrībā gan nav sevišķi augsts prestižs - šis bizness tiek vērtēts kā politiski motivēts un koruptīvs, kas atsevišķu interešu vārdā sabiedrībai izmaksā dārgi. Tomēr šo priekšstatu A.Kampars sabiedrībā ir gatavs mainīt, lai Latvijai izdotos sasniegt savu līdz 2020.gadam nosprausto vides mērķi - 40% no enerģijas gala patēriņa saražot no atjaunojamiem energoresursiem.
Pirmais solis šajā virzienā varētu būt A.Kampara pirmdien no rīta paziņotā nostāja, norādot, ka jaunajam TEC-2 dabasgāzes blokam viņš savu parakstu un piekrišanu vēl nav devis un arī nedos, kamēr nav atrisināts cietā kurināmā stacijas jautājums Kurzemē, kurā paredzēts vismaz 10% izmantot biomasu. Saistībā ar jaunā TEC-2 400 megavatu gāzes bloka būvniecību Latvijā aktivizējās zaļo ideju aizstāvji, rakstot protesta vēstules ERAB, lai tā šim projektam nepiešķirtu aizdevumu, uzskatot, ka Latvijā prioritāri jābūvē zaļā kurināmā stacija.