"Uzsverot, ka metālapstrādes un mašīnbūves nozare ir viena no nozīmīgākajām un vadošajām, kā arī eksportspējīgākajām Latvijas tautsaimniecībā, LDDK uzskata par nepieciešamu izmantot ikvienu iespēju tās tālākai attīstībai. Nozarei pavērtos arvien jaunas perspektīvas, ja tiktu nodrošināts pragmatisks valsts atbalsts," teikts LDDK paziņjumā.
"Diemžēl jākonstatē, ka nepiedodami tiek novilcināta šā gada lielākā iespēja nozares attīstībai - līguma parakstīšana ar Pasažieru vilcienu noslēgtā jaunu vilcienu iepirkuma konkursa uzvarētāju, kas ļautu ne vien nomainīt savu laiku nokalpojušos pasažieru vilcienus pret jauniem un moderniem, bet, kas vēl svarīgāk, izveidot Latvijā arī eksportspējīgu rūpnīcu, tā gūstot miljoniem latu lielus ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos, radot simtiem jaunas darba vietas," uzskata L. Menģelsone.
LDDK norāda, ka šāda acīmredzama neizdarība un vilcināšanās nav pieļaujama, jo apdraud ražošanas perspektīvas Latvijā un iespēju nodrošināt iedzīvotājus ar jaunām darba iespējāma.
LDDK aicina Ministru prezidentu Valdi Dombrovski demonstrēt politisku gribu un personiski uzņemties iniciatīvu, novērst juridiskos un birokrātiskos šķēršļus līguma savlaicīgai parakstīšanai, lai beidzot pavērtu ceļu rūpnīcai un eksportspējīgas produkcijas - modernu vilcienu - ražošanai Latvijā.
Kā ziņots, Iepirkumu uzraudzības birojs oktobra nogalē atļāva PV slēgt līgumu ar Spānijas uzņēmumu CAF par apjomīgo jauno pasažieru vilcienu sastāvu iepirkumu.
CAF kā savu apakšuzņēmēju vilcienu piegādes līguma izpildei norādījis Rīgas Vagonbūves rūpnīcu, bet tās manta pilnībā ieķīlāta Latvijas Krājbankā. Neoficiāli izskanējušas bažas, ka RVR nespēs izpildīt savas saistības, kas plānotas 63% apmērā no visa līguma.
PV iepirkums paredz līdz 2015.gadam iegādāties 34 jaunus elektrovilcienus un septiņus dīzeļvilcienus.
Eiropas Komisija pavasarī apstiprināja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda lielo satiksmes nozares projektu par Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošanu 144 miljonu latu apmērā. No projekta kopējām izmaksām Kohēzijas fonda finansējums ir 100 miljoni latu.
Valdība pagaidām konkursu ir apturējusi pamatojoties uz neskaidrībām dokumentācijā.