Lielāka ciršana balsta kociniekus, bet draud noplicināt valsts mežus

Tam jau ir rezultāts — kokrūpnieki ar lētāku izejvielu strauji ceļ konkurētspēju Eiropas tirgū. Dabas sargi pārmet Latvijas Valsts mežiem (LVM) pārāk pragmatisku attieksmi pret zaļo bagātību — vecās audzes, kuras pirmās varētu krist zem naskajiem cirvjiem, ir vērtīgu biotopu mājvietas. Bažas par pārmērīgu cenu biznesa atbalstam — zaļās bagātības noplicināšanu — pastiprina Valsts kontroles revīzijā konstatētais, ka ZM nepietiekami uzrauga LVM, kuru uzskaitē neatbilst faktiski izcirstais un sākotnēji novērtētais kokmateriālu apjoms, un nevar pārliecināties par pareizu meža politiku.Izeja bez subsīdijām Lēmums palielināt ciršanas apjomus valsts mežos kokrūpniekiem garantē zemas cenas, norāda nozare.lv eksperte Ingūna Vitenburga. J.Birģelis uzsver, ka tas bijis labākais risinājums, lai neļautu bankrotēt nozarei, kas veido teju piektdaļu valsts eksporta. Lēmuma iniciatores Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss uzsver, ka tas palīdzēs turpināt darbu kokapstrādes uzņēmumiem, kuri iepriekš Latvijā joprojām augstās koksnes cenas, salīdzinot ar pasaules tirgu, kā arī krītošā pieprasījuma dēļ apsvēruši iespēju ražotnes slēgt. Tad valstij nāktos maksāt bezdarbnieku pabalstu vairāk nekā tūkstotim atlaisto. Tagad meža nozares importa un eksporta bilance saglabāsies pozitīva ap 500 miljonu latu apjomā. Lēmumam iedot tīklu, nevis zivi jau ir pozitīvs efekts — dārza un kempingu mājiņu ražotājs SIA Sēlijas mežs šogad ceļot eksporta apjomu. Pērn tas firmai kopumā bijis divi miljoni eiro. Direktors Imants Ņikitins uzsver, ka konkurētspējas pieauguma tiešais iemesls esot lētā koksne, kas samazinājusi pašizmaksu, ļaujot pazemināt cenas.Mežs nav druva Lēmuma aizstāvji pārliecināti apgalvo, ka palielinātais apjoms nav mērķis, bet pieļāvums. "Rīkojums atļauj piedāvāt tirgū vairāk, ja būs pieprasījums. LVM nekad necērt nevienu koku, kamēr tam nav skaidrs pircējs," Dienai uzsver LVM pārstāvis Tomass Kotovičs. Valsts mežos ir 88 miljonu kubikmetru koksnes rezerve pieaugušās un pāraugušās audzēs, kopējais mežu apjoms pēdējos 15 gados audzis no 45% līdz 55%, tiekot iestādīts vismaz tikpat daudz, cik nocirsts. Kvalitatīvi arī mežs neciešot, jo tiek stādītas uzlabotas, ātraudzīgākas koku sugas. Tieši šajā pragmatiskajā pieejā, mežu uztverot kā labības lauku, risku saskata dabas sargi. "Vecos kokos un mežaudzēs koncentrējas būtiskākās dabas vērtības," norāda Pasaules Dabas fonda Latvijas nodaļas vadītājs Uģis Rotbergs, "LVM veic ekoloģiski nepamatotu saimniekošanu, kaut arī Mežu politika nosaka dabiskus procesus atdarinošas metodes. Piemērs — slapjos mežus turpina cirst kailcirtē, tas no ekoloģijas viedokļa ir pilnīgi nepieņemami." Latvijas Dabas fonda eksperti uzsver, ka mežos vēl neatrasti ap 30% vērtīgo biotopu, retu sugu dzīvotnes, kas ik pa laikam tiek nocirstas.Pievienotā vērtība LKF iniciatīvu noteica izejvielu trūkums, jo pasaules cenu lejupslīdes dēļ privātie īpašnieki, kam pieder puse Latvijas mežu, teju apturēja ciršanu, Dienai skaidro LKF izpilddirektora vietniece Agnese Plociņa. Krievijas kokmateriālus no šā gada paaugstināmās izvedmuitas dēļ burtiski izķēruši Ziemeļvalstu celulozes ražotāji, savukārt ar Baltkrievijas piegādātājiem bizness vairs nevedas — Latvijas pircēji tur vairs netiekot uzskatīti par savējiem, Dienai stāsta nozares dalībnieki. Zemās cenas un krītošā pieprasījuma dēļ savus mežus patlaban gandrīz necērt arī Ziemeļvalstīs. A.Plociņa uzsver, ka cirsmu palielinājums no valsts mežiem kompensēs vajadzīgo izejvielu, tomēr nocirstais apjoms šogad nepārsniegšot iepriekšējo gadu rādītājus, jo ir mazāks pieprasījums. Privātie mežīpašnieki, pārmetot pirmslēmuma diskusijas trūkumu, to sagaida ar cerību, kas tas regulēs koksnes industriju, atrodot vietu katram dalībniekam, Dienai teic asociācijas Latvijas privātie meži valdes loceklis Artūrs Mežals. "Valsts subsidēs uzņēmumus ar lētāku izejvielu, taču svarīgi, lai cirsmas izstrādātu firmas, kurām tas ir bizness, nopirkta tehnika, noslēgti ilgtermiņa līgumi," skaidro A.Mežals. Viņš uzsver, ka jāveicina zāģmateriālu, ne papīrmalkas ar minimālu pievienoto vērtību ražošana. Tam piekrīt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Jūsma Rugāja, piebilstot — eksports šogad turpinās sarukt, tāpēc papildu koksni lietderīgi pārstrādāt produktos ar augstu pievienoto vērtību, lai gūtu augstākus ienākumus, ceļot produktivitāti.