Lielveikali piena produktu ražotājiem uzstādījuši prasību ieviest standartizētas eiropaletes (EUR paletes). Respektīvi, turpmāk ražotāji savu preci tirgotājiem drīkstētu piegādāt tikai uz noteiktām standartizētām paletēm.
Pieņemot lielveikalu prasības, piena nozarei var rasties papildu izmaksas viena miljona latu apmērā. Šādu resursu nozarei nav, tāpēc patlaban tiek diskutēts ar tirgotājiem, lai šo jautājumu atrisinātu, stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Viņš arī norāda, ka tirgotāju vēlme ir saprotama un loģiska, taču pastāv jautājums, kurš par to maksās. LPCS vadītājs cer uz saprātīgu lēmumu, lai visas izmaksas netiktu uzkrautas tikai uz ražotāju pleciem.
Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas paletēm jābūt standartizētām pēc ECR Baltic palešu novērtēšanas kartes atbilstoši EPAL prasībām. ECR Baltic valdes priekšsēdētājs Edgars Pentjušs skaidro, ka paletēm jābūt standartizētām, lai varētu izskaust tirgū bieži sastopamos viltojumus. Tas skar arī patērētāju drošību.
Pentjušs nenoliedz, ka eiropalešu ieviešana prasīs zināmas investīcijas, taču dotu labumu valsts ekonomikai. Pēc tam, kad Lietuvā ieviestas standartizētās eiropaletes, to cena gan pieaugusi divas reizes.
Jautāts, kurš prasa ieviest eiropaletes, Pentjušs atzina, ka tā ir palešu preču zīmes īpašnieka prasība. Turklāt tas attiektos ne tikai uz piena produktiem, bet arī uz citām precēm. Pie šīs sistēmas izveides jau strādā darba grupa, kurā ietilpst arī ražotāju un tirgotāju pārstāvji, tostarp Cido, Aldaris, Coca-Cola, Palink, Maxima, Rimi, Prisma, vairumtirgotāji un loģistikas pārstāvji. Pusotra gada laikā eiropalešu jautājums ticis apspriests vismaz sešos pasākumos ar vairāk nekā 100 uzņēmumu dalību, liecina "ECR Baltic" informācija.
Pentjušs vēstulē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijai kliedē organizācijas raizes par nepietiekamu Latvijas pārtikas uzņēmumu pārstāvību "ECR Baltic", kura ir atvērta visiem ražotājiem, kas savā vērtību un piegādes ķēdē izmanto moderno mazumtirdzniecību.
Viņš klāsta, ka tirgus dalībniekiem nav liegts iniciēt, apspriest standartu piemērošanas problēmas, tādā veidā apkopojot tirgus labo praksi. "ECR Baltic" nepieņem biedriem saistošus lēmumus, proti, katrs uzņēmums (tostarp mazumtirgotāji) patstāvīgi pieņemot lēmumu par to, kādā veidā un pēc kādiem parametriem novērtē EUR palešu kvalitāti. Labas prakses apkopošana attiecībā uz palešu novērtēšanu palielinot to aprites laiku, kas vienlīdz samazinot izmaksas ražotājiem un mazumtirgotājiem.
"Tas, ka tirgotāji Latvijā agrāk vai vēlāk pieprasīs no visiem piegādātājiem izmantot tikai sertificētas koka paletes, bija skaidrs jau sen, jo šajā tirgū ir daudz viltojumu," secina viena no vadošajiem palešu un koka iepakojuma ražotājiem SIA "Marko KEA" īpašnieks Māris Peilāns. Viņš atzīst, ka viltotu eiropalešu jautājums ik pa brīdim kļūst aktuāls Eiropā, kur pēkšņi nonākusi nesertificēta palete, kurai virsū marķējums vienkārši uzzīmēts.
"Tā ir cīņa ar viltojumu izskaušanu no tirgus, nevis kādas īpašas tirgotāju prasības piegādātājiem - ražotājiem," skaidro uzņēmējs. Viņš norāda, ka Lietuvā šajā cīņā pret viltotu palešu izmantošanu aktīvi iesaistījušies palešu ražotāji. Lai arī Latvijā ir daudzi eiropalešu ražotāji, tomēr līdz šim neviens no tiem nav sertificējis savu produktu.
""Marko KEA" var saražot attiecīgās paletes un var tās arī sertificēt," uzsver Peilāns. Viņš gan nenoliedz, ka šīm eiropaletēm ir savas specifiskas īpašības - dēļu platums, īpašās skavas, ir arī nepieciešama nauda attiecīgajai sertifikācijai un ar to saistītu dokumentu saņemšanai.
"ECR Baltic" mājaslapā esošā informācija liecina, ka uzņēmuma sertificēto ražotāju sarakstā pārsvarā rodamas tikai Lietuvas kompānijas. "Lietuvā cīņa ar viltotām eiropaletēm jau sākās agrāk nekā Latvijā, tādēļ arī šajā kaimiņvalstī esošie ražotāji ir attiecīgi sertificējušies, turklāt jārēķinās, ka Lietuvā salīdzinājumā ar Latviju ražošanas izmaksas tomēr ir lētākas," uz jautājumu par to, kādēļ sertificēto palešu ražotāju sarakstā nav atrodami Latvijā strādājoši ražotāji, atbild Peilāns.
Viņš pieļauj, ka līdz ar viltotu palešu izskaušanu no tirgus aprites mainīsies arī palešu cena. "Saražot paletes var arī Latvijas ražotāji, tikai to realizācijas cena, iespējams, būs augstāka nekā tām, kuras ražo dienvidu kaimiņvalstī, jo Latvijā diemžēl ir augstākas ražošanas izmaksas nekā Lietuvā," atzīst uzņēmējs, kuram arī Lietuvā ir palešu ražošanas uzņēmums "Marko Pallets UAB".
LPCS vadītājs atklāj, ka nākamā prasība ir izveidot sistēmu, kad apritē būtu tikai 3-4 standarta plastmasas kastu veidi. "Mēs neesam pret šādu lietu, taču jārēķinās, ka ne visi uzņēmumi var izmantot ražošanā automātiskās līnijās citu konkrētu izmēru kastes. Turklāt esošās kastes ir izmantojamas un derīgas," stāsta Šolks.
Pentjušs gan norāda, ka patlaban esošā sistēma nav efektīva, jo katrs ražotājs savu produkciju piegādā savās kastēs un tas rada grūtības tirgotājiem un papildu izmaksas. "ECR Baltic" vadītājs cer pusgada laikā vienoties ar ieinteresētajām pusēm par vienotas sistēmas ieviešanu visā Baltijā.
Paralēli tiek strādāts arī pie jaunā Tirdzniecības likuma izveides, kas varētu palīdzēt risināt jautājumus, kas skar ražotāju un tirgotāju attiecības.