"Latvija vairs nav zemo izmaksu zona. Tā ir vidējo un augsto izmaksu zona, līdzīgi kā citas valstis Eiropas Savienībā. Tas ļoti būtiski ietekmē ražotā produkta struktūru," viņš skaidroja un norādīja, ka Latvija vairs nevar atļauties ražot produktus, kuru ražošanas izmaksās būtisks īpatsvars ir darbaspēka izmaksām vai koksnes vērtībai.
"Ir jāmeklē augstākas pievienotās vērtības produkti, kas ļauj nozarei izdzīvot arī šādu izmaksu ietvaros," teica Strīpnieks un piebilda, ka tas nozīmē, ka zemākas pievienotās vērtības produkti, kas atnāca uz Latviju 90.gados, tagad no valsts ceļo prom. "To ražošana tiek pārvietota uz citiem reģioniem, uz citiem tirgiem, pirmām kārtām, protams, uz Krieviju, uz Ukrainu. Tās patlaban ir divas vietas, kas tiek uzskatītas par visperspektīvākajām, kur ražot zemākas pievienotās vērtības produktus."
Strīpnieks klāstīja, ka produkti ar zemu pievienoto vērtību šajās valstīs tiks ražoti arī tad, ja šajā procesā neiesaistīties Latvijas uzņēmēji. "Tur šos produktus ražos tik un tā. Gribam mēs to vai negribam. Pieļauju - ja kāds mēģinās tagad ar rokām un kājām ieķerties kādā lētā produktā un teikt: "Mēs te to lēto dēli ražosim un viss, un dariet ar mani, ko jūs gribat!" tad es uzskatu, ar to šis uzņēmējs ir sev parakstījis nāves spriedumu. Tas produkts tik un tā tiks ražots tur. Jautājums tikai ir - vai šī lētā produkcija šajās valstīs tiks ražota ar mūsu vai bez mūsu uzņēmēju līdzdalības," viņš sacīja.
Viņš pozitīvi novērtēja "Latvijas finiera" plānus izveidot rūpnīcu Krievijā. "Ja beidzot varēsim sākt runāt par pirmo nopietno un veiksmīgo kokapstrādes projektu ārpus Latvijas robežām, tad būs noslēdzies viens liels posms mežsaimniecības nozares attīstības vēsturē. Tad varēsim skaidri apzināties, ka ir sācies kaut kas cits - ka Latvijas mežu nozare ir kļuvusi par reģionālu investoru un ir kļuvusi par kokapstrādes attīstības virzītājspēku blakus teritorijām," viņš rezumēja.
LVM darbu sāka 2000.gadā. Uzņēmums izveidots, lai apsaimniekotu valsts mežus - izsolītu ciršanas tiesības mežos, tos atjaunotu, nomātu medību platības u.c. LVM īpašnieks ir valsts, bet kompānijas akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.