Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

"Mūsmāju dārzeņi" spēcina sevi ar jaunām iekārtām

Pēdējā pusotra gada laikā dārzeņu kooperatīvu pirmrindnieks Mūsmāju dārzeņi spēcinājis sevi ar jaunām sēšanas, dzesēšanas, mazgāšanas un fasēšanas iekārtām, ļaujot kooperatīvam nostāties vien pāris soļu no eksporta uz Igauniju un Lietuvu. Nupat 1,033 miljoni latu no ieguldītās summas ir saņemti atpakaļ, kā pirmie apgūstot Eiropas Savienības un valsts pieejamo naudu ražotāju grupām. Kooperēšanās priekšrocības zemnieki jo īpaši sākuši novērtēt patlaban, ekonomisko grūtību mudināti. Pērnā gada sākumā, labo cenu laikos, kooperatīvi vilinošāki šķita tiem zemniekiem, kam interesējusi vien fiktīva dibināšana atbalsta saņemšanai. Patlaban vairāk nekā iepriekš lauksaimnieki uz kooperatīviem sākuši raudzīties kā uz reālu un efektīvu darbošanās formu, Dienai apliecināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Nīderlandē tapušo vietā jau pēc divām nedēļām vietējos lielveikalos būs nopērkami Latvijā auguši redīsi, sola Mūsmāju dārzeņu valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa. Arī jauktās zaļumu buntes, lielāks fasētās produkcijas īpatsvars — tas viss ir kooperatīva tuvāko darbu sarakstā un kļuvis iespējams, pateicoties jaunajām iekārtām. "Pirms pusotra gada mēs uztraucāmies, ka zaļumi savītīs pa ceļam un veikala plauktā slikti izskatīsies, bet tagad mums ir mašīnas ar aukstumkamerām, atbilstīgs aprīkojums, lai varētu konkurēt ar kaimiņvalstu zaļumu produkciju," saka

E.Strazdiņa. Patlaban Mūsmāju dārzeņu paspārnē ir sešas saimniecības — SIA Dimdiņi Agro un zemnieku saimniecības Galiņi, Bračas, Dārzi, Sviķi un Zarumi. Paredzams, ka vasarā skaits augs par divām, kuru varēšana līdz šim testēta. Viņu izaudzētais nonāk Rimi, Elvi un Prisma lielveikalos.

"Mūsmāju dārzeņi ir veiksmīgs piemērs, diemžēl nevaram nosaukt citus ar tikpat nozīmīgu apgrozījumu kā viņiem. Visveiksmīgāk kooperācija Latvijā ir attīstījusies piena un graudu nozarēs. Tur jau tiek domāts soli uz priekšu, par sadarbību starpkooperatīvu līmenī. Teiksim, ar viena Latraps palīdzību graudus realizē arī daudzi mazie kooperatīvi," vērtē LLKA izpilddirektore Linda Bille. Tikmēr uz to, ka Latvijā, jo sevišķi piena nozarē, notiek tiekšanās uz daudzskaitlīgumu, jau iepriekš Dienai kritizējis Agrārās ekonomikas institūta pētnieks Andris Miglavs. Viņš norāda, ka valstī pilnīgi pietiktu ar pāris lieliem kooperatīviem. Tāpat kritiski piena kooperatīvu atbalstīšanai līdz šim piegājuši nozares pārstrādes uzņēmumi. L.Bille gan tur saskata savtīgu interesi un norāda, ka kooperatīvu saņemtais atbalsts ir stipri mazāks par piena pārstrādātāju saņemto. Tāpat viņa citē Konkurences padomes (KP) atzinumu, kad padomē ar iebildumiem vērsās Preiļu siers. KP secināja, ka, ņemot vērā ražošanas sadrumstaloto struktūru, kooperatīvu veicināšana Latvijā ir atbalstāma. Līdzīgās domās ir arī ekonomists Uldis Osis, kurš Dienai uzsvēris vajadzību pēc lauksaimnieku spēku koncentrēšanas, ļaujot samazināt izmaksas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses