"Nodarbinātības dati norāda uz stabilitāti, lielas izmaiņas nenotiek – kopējais bezdarbnieku skaits pēdējos mēnešos ir bijis 130 tūkstošu robežās, bezdarba līmenis – 11.5%. Ja šā brīža rādītājus salīdzinām ar 2009. gadu un 2010. gada sākumu, kad bezdarbnieku skaits pārsniedza 190 tūkstošus, tad jāsecina, ka situācija ir būtiski uzlabojusies, un ir pamats runāt par stabilitāti un pozitīvām iezīmēm visā 2011.gada garumā," saka NVA direktore Baiba Paševica.
Taču viņa norāda, ka salīdzinot situāciju pēdējo 20 gadu garumā, jāsecina, ka šobrīd, ekonomikai atveseļojoties pēc krīzes, tomēr nav sasniegts pat 1999. gada aprīļa augstākais līmenis, kad reģistrēto bezdarbnieku skaits bija 121 tūkstotis, bet reģistrētais bezdarba līmenis – 10.2%. Situācija joprojām ir nopietna – darba meklējumos ir ļoti liels cilvēku skaits, secina B. Paaškevica.
Neraugoties uz pēdējos mēnešos vērojamo reģistrētā bezdarba samazināšanos, joprojām bezdarbnieku skaits krietni pārsniedz darba piedāvājumu skaitu. Uz katru brīvo darbvietu 2011.gada decembra sākumā pretendēja 43 bezdarbnieki.
Ja 2011.gada janvārī NVA datu bāzē bija reģistrēta 2391 aktuālā brīvā darba vieta, tad 2011.gada decembra sākumā – 3025. Vakanču skaita pieaugums bija vērojam vasaras mēnešos, augustā darba devēji ar NVA starpniecību bija piedāvājuši 4508 brīvās darba vietas. Lai gan ekonomika atveseļojas, tomēr pagaidām tā vēl neattīstās tik strauji, lai rastos daudz jaunu darba vietu. Jāatgādina, ka pirmskrīzes laikā, piemēram, 2007.gada rudenī NVA datu bāzē bija 21 tūkstotis brīvo darba vietu, savukārt krīzes laikā 2009.gada decembrī - tikai 1389 vakances.
2011.gada decembra sākumā sadalījumā pa nozarēm NVA reģistrēto brīvo darbvietu lielākais skaits bija apstrādes rūpniecībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remonta nozarē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā, būvniecībā, transporta un uzglabāšanas jomā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Visbiežāk brīvās darbvietas tika piedāvāts kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.
Sadalījumā pēc profesiju pamatgrupām 2011. gada decembrī vispieprasītākie bija strādnieki un amatnieki, vecākie speciālisti un speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, vienkāršo profesiju pārstāvji, iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri, kalpotāji, kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki. 2011. gadā darba devēju vispieprasītāko profesiju vidū bija mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, palīgstrādnieks, intervētājs, apdares darbu strādnieks, pavārs, zivju apstrādātājs, apkopējs, mežstrādnieks, šuvējs, kravas automobiļa vadītājs, ēku celtnieks, apsardzes darbinieks, pārdevējs konsultants.
Kā norāda NVA direktore B.Paševica, cilvēki visātrāk iekārtojas darbā pirmajos sešos bezdarba mēnešos, ja tas šajā laikā nav izdevies, meklējumu un darbā iekārtošanās process kļūst ļoti sarežģīts un ilgstošs. Saskaņā ar VID datiem 2011. gada 11 mēnešos pastāvīgā darbā iekārtojās 80 610 bezdarbnieki. Salīdzinājumam: visa 2009.gada laikā darbā iekārtojās 60638 NVA reģistrētie bezdarbnieki, savukārt 2010.gadā – jau 97 166 reģistrētie bezdarbnieki, no tiem 72 366 bezdarbnieki jeb 75% pastāvīgu darbu bija atraduši pēc dalības tieši NVA īstenotajos aktīvajos vai preventīvajos pasākumos.
Darba meklēšanas procesā turpina palielināties iegūtās izglītības, profesijas un darba pieredzes nozīme. Visgrūtāk darbu atrast, piemēram, jauniešiem bez profesijas un darba pieredzes, ilgstošajiem bezdarbniekiem, pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, tiem, kuru profesijas netiek pieprasīta darba tirgū. Lielākas izredzes atrast darbu ir tiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kuri ieguvuši šodienas darba tirgus prasībām atbilstošu kvalifikāciju vai nepieciešamās darba prasmes un iemaņas.
Tiek prognozēts, ka tuvākajos gados situācija darba tirgū turpinās stabilizēties un darba meklētāju skaits pakāpeniski samazināsies. Labklājības ministrija prognozē, ka vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2012.gadā var sastādīt 10,1%.