Eksperti lēš, ka spiediens uz cenu samazināšanos vēl saglabāsies, tomēr cenu kāpumu ietekmēs ārējos tirgos notiekošās izmaiņas.
Lielākie cenu pieaugumi bija pārtikas produktiem (kāpums par 1,7%), metāliem (par 5,6%), koksnes un koka izstrādājumiem (par 1,6%), elektriskajām iekārtām (par 8,2%). Savukārt vislielākā pazeminošā ietekme bija cenu kritumam poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (cenas pazeminājās par 6,4%), kā arī elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,4%).
Gada laikā - salīdzinājumā ar 2009.gada janvāri - ražotāju cenas rūpniecībā samazinājās par 6,6%. Iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenu līmenis saruka par 9,6%, bet eksportētajai produkcijai – par 1,9%, kas ir vismazākais rādītājs kopš 2009.gada janvāra.
Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu samazinājumam elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (kritums par 15,4%), pārtikas produktu ražošanā (par 6,7%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 12,4%) un metālu ražošanā (par 9,5%).
EKSPERTU VIEDOKĻI
Krista Kalnbērziņa, Latvijas Bankas ekonomikas eksperte:
Ražotāju cenu deflācija joprojām ir nozīmīga, taču turpina mazināties, un janvārī cenu līmenis bija par 6,6% zemāks nekā pirms gada. Galvenokārt deflācijas apmērus mazinājusi piedāvājuma jeb izmaksu faktoru ietekme. Proti, palēnām atkopjoties ārējam pieprasījumam, kā arī pieaugot pasaules cenām gan metāliem, gan arī energoresursiem, ražotāju cenu kritums mazinājās, īpaši eksportētajai produkcijai. Tomēr tas nenozīmē, ka ražotāju cenu kritums ir noslēdzies. Šobrīd vēl ļoti zemais iekšzemes pieprasījums rada nozīmīgu lejupvērstu spiedienu gan uz patēriņa, gan arī uz ražotāju cenām, turklāt, turpinoties darbaspēka izmaksu kritumam iekšzemē, spiediens uz cenu mazināšanos saglabāsies arī turpmāk, īpaši vietējā tirgū.
Kaut arī ražotāju cenu deflācija pēdējo mēnešu laikā mazinājusies, ražotāju cenas pagājušajā gadā Latvijā samazinājušās straujāk nekā mūsu tirdzniecības partnervalstīs, tādējādi turpinot uzlabot ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos.
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:
Līdz ar pasaules ekonomikas atkopšanos un izejvielu cenu pieaugumu ražotāju cenas eksportētai produkcijai turpināja pieaugt. Uzlabojoties globālām pieprasījumam, mūsu eksportētāji tagad var pārdot savu produkciju dārgāk, kā arī pamainīt sortimentu, tirgojot preces ar augstāku pievienoto vērtību. Piemēram, cenas kāpa metālu industrijā, elektrisko iekārtu ražošanā, papīra izstrādājumu ražošanā, arī kokrūpniecībā.
Savukārt iekšējam pieprasījumam saglabājoties vājam, uzņēmumi ir spiesti turpināt samazināt cenas vietējā tirgū. Piemēram, elektriskām iekārtām, nemetālisko minerālu, gumijas un plastmasas izstrādājumiem, kas tiek realizēti vietējā tirgū, cenas krita.
Janvārī ārējie faktori izrādījās spēcīgāki par iekšējiem faktoriem un kopumā ražotāju cenas pieauga, tomēr tas vēl nebūt nenozīmē, ka deflācija jau ir beigusies.
Pēteris Strautiņš, DnB NORD Bankas eksperts:
Janvārī notikušo ražotāju cenu izmaiņu izziņošana bija viena no tām reizēm, kad statistiķu savāktie dati perfekti atbilst ekonomikas analītiķu zīmētajam nākotnes scenārijiem un viņi var mierīgi nodoties citkārt realitātes cirsto reputācijas brūču dziedēšanai.
Tātad, janvārī ievērojami pieauga eksportēto produktu cenas, bet cenas iekšējā tirgū lēnām samazinājās. Kā gan varētu būt citādi, ja pasaules ekonomikai šogad SVF prognozē atgriešanos pie pirmskrīzes gadiem normāla pieauguma tempa - 3,9%, kamēr Latvijas ekonomika varētu "normalizēties"tikai nākamgad.
Eksporta cenu kāpumu par 2,4% virzīja cenu pieaugums trim galvenajām preču kategorijām: pārtikas produktiem (+1,7%), koksnei (+1,6%), bet jo īpaši metāliem (+5,6%). Metālu cenas tātad atgūstas pēc "neloģiskā" 11,8% krituma novembrī, kas, ja janvāra tendences turpināsies, izrādīsies tikai īslaicīga atkāpe no vispārējās pēckrīzes cenu augšupejas virzības. Taču, kā jau teikts, ne jau katru mēnesi dati izrādās esam tādi, kādiem tiem "jābūt". Vēl straujāks cenu kāpums bija elektroprecēm (+8,2%), taču to īpatsvars eksportā ir mazāks.
Sagaidāms, ka februārī cenas pret janvāri būs pieaugušas, tāpat jau varētu būt arī pozitīva eksporta cenu dinamika gada griezumā. Tiesa gan, cenu līmenis vēl apmēram par desmito daļu atpaliks no 2008.gada vidū sasniegtā, kurā gan bija krietns "burbuļa" elements - tobrīd daudzu produktu, bet jo īpaši enerģijas, pārtikas un metālu cenas pasaulē bija spekulatīvi uzpūstas. Tāpēc diez vai notiks strauja atgriešanās pie 2008.gada vasaras līmeņa, taču cenu pieauguma potenciāls vēl ir. Janvāris bija pirmais mēnesis, kad eksporta cenas ir strauji pieaugušas pēc pērnā gada marta – decembra zemā "līdzenuma", kad cenām nebija noteiktas virzības.
Iekšējā tirgū, kur ražotāju cenas kritās par 0,4%, tendences joprojām nosaka vājais pieprasījums un asā konkurence. Pat vienā preču kategorijā var būt krasi atšķirīga virzība vietējā tirgū pārdoto un eksportēto preču dārdzībā. Piemēram, pārtikas cenas vietējā tirgū pieauga tikai par 0,2%, bet eksportā – par 6,5%. Ilgstoši šādas atšķirības pastāvēt nevar, ražotāji kaut daļēji pārslēgsies uz pievilcīgākajiem ārējiem tirgiem, tāpat uz augšu ies izejvielu, pirmkārt, svaiga piena cenas. Tas var apturēt deflāciju Latvijā ātrāk, nekā tika domāts.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas eksperts:
Tendence norāda, ka ražotājcenu deflācija pakāpeniski mazinās. Tas galvenokārt notiek uz eksportētās produkcijas rēķina. Vietējā tirgus pirktspēja turpina rukt, tādēļ ražotāji vietējās produkcijas cenas ir samazinājuši par 9,6%. Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija energoresursu cenu efektam, kas tuvākajos mēnešos pamazām zudīs un drīzumā uzrādīs pieaugumu. Līdzīgi būs arī ar pārtikas un citu resursu cenu dinamiku, kas turpmākajos periodos var uzrādīt pakāpenisku kāpumu. Tādejādi ražotājcenu kritums turpinās mazināties. Līdz ar to ražotājcenu deflācija, balstoties uz eksporta cenu pieaugumu, pozitīvā zonā var ieiet jau ap gada vidu. Tuvākajos mēnešos gan saglabāsies atšķirība starp vietējā un eksporta tirgus produkcijas cenu dinamikām. Ārējos tirgos vērojama inflācija, kas gan vēl pagaidām ir visai vāja. Taču jautājums par to, vai patlaban globālās inflācijas prognozes nav par daudz konservatīvas, ir aktuāls. Augot globālajai inflācijai, caur resursu cenām būs jūtama ietekme uz vietējo cenu dinamiku.
(pievienoti ekspertu viedokļi)