PR: Cilvēki bez darba, bet ražotājiem trūkst alkšņu

Ralfs Jansons zina teikt, ka alkšņu cena, piemēram Alūksnes reģionā, pusgada laikā ir pieaugusi par 30%, tādējādi sadārdzinot produkcijas pašizmaksu. Attiecīgi arī produkcija kļūst arvien dārgāka un tamdēļ mazāk konkurētspējīga. Turklāt, ja nekas tuvākajā laikā nemainīsies, alkšņu cenas turpinās vēl vairāk kāpt, vēl vairāk sarežģījot situāciju. “Mani uztrauc ne tikai paša bizness, bet arī neizpratne par to, kas notiek valstī. Nu kā var būt tā, ka visi tik daudz runā par darba vietām, par ekonomiku, par eksportu, bet, lūk ir piemērs, kad elementāras lietas nevies pat nesāk apspriest, kur nu vēl risināt,” neizpratnē ir Ralfs Jansons. Šobrīd izejvielas deficīts skaidrojams arī to, ka ir būtiski palielinājies alkšņu pieprasījums dēļ dažādiem faktoriem vienlaicīgi. Viens no tiem ir arī aizvadītā bargā ziema, tai skaitā arī Skandināvijā, tamdēļ  ļoti daudz koku ir izvests ārā. “Tāpat, izmantojot Eiropas naudas, ir arī sabūvētas granulu rūpnīcas, kurās arī izmanto alksni. Cik zinu, šobrīd tiek plānots veidot vēl vairākas šādas rūpnīcas, un tas nozīmē, ka vajadzēs vēl daudz vairāk izejvielu, kuras jau tagad ir deficīts,” zina stāstīt Ralfs Jansons, piebilstot, ka jau jau tagad daudzi ražotāji ir panikā. “Pie mums jau daudz kas notiek kampaņveidīgi, skatās viens otram pakaļ, atdarina viens otro, ne vienmēr padomā par to, kur ņems izejvielas, kā nogādās produkciju piegādātājam, vai būs preces noņēmējs. Vienu brīdi daudzi ražoja ziepes, tagad daudzi metas uz granulu un arī sekojot mums uzsāk kokogļu ražošanu,” uzskata Ralfs Jansons. Kā vēl vienu iemeslu Ralfs Jansons min samazināto mežizstrādātāju kapacitāti, jo daudzi no šiem uzņēmumiem ir darboties nespējīgi. Tehniku un transportu, kuru šie uzņēmumi iegādājās uz kredīta treknajos gadus, tagad bankas ir atņēmušas, tamdēļ ir sarucis mežā strādājošo skaits. SIA “KRK Vidzeme” kokogļu fabrika atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā. Uzņēmums šajā vietā ir lielākais darba devējs, nodarbinot 45 strādniekus. Uzņēmums ražo kokogles un 99% no saražotās produkcijas tiek eksportētas uz Rietumeiropu, kur tiek izmantotas ēdienu pagatavošanai. “Mūsu Latvijas alksnis ir ļoti optimāls, salīdzinot tiem alkšņiem, kas aug vairāk uz ziemeļiem vai dienvidiem. Mūsu klienti Francija zina teikt, ka mūsu alkšņa kokogles ir viegli aizdedzināmas, ilgi deg un dod ļoti daudz karstuma,” stāsta Ralfs Jansons. SIA “KRK Vidzeme” gada laikā saražo 3500 tonnas kokogļu gadā. Tam nepieciešamais alkšņu patēriņš ir 40000 kubikmetru gadā. Līdz šim alkšņus piegādāja gan zemnieki, gan mežu izstrādātāji, gan arī loģistikas firmas.