Maksimālais naudas daudzums, ko dalībvalsts var novirzīt regulā uzskaitītajiem mērķiem kopā ir līdz pat 10 % no valstij noteiktā maksimālā pieļaujamā daudzuma tiešajiem maksājumiem attiecīgajā gadā, bet konkrēti ar piena ražošanu saistītajam atbalstam drīkst maksāt maksimāli 3,5%. Diemžēl saskaņā ar regulu pārdalīt līdzekļus piena nozarei no vienotā platības maksājuma aploksnes var sākot tikai ar 2010.gadu, bet ņemot vērā, ka piena nozarē ir ievērojamas problēmas visā Eiropas Savienībā (ES), tad arī citu ES dalībvalstu lauksaimnieku organizācijas pieprasa Eiropas Komisijai rīkoties. Domājams, ka drīz Eiropas Komisija rīkosies, lai sniegtu atbalstu pienu nozarei jau šogad.
Lai atbalstītu piena nozari līdzekļus nedrīkst noņemt citām ražojošām nozarēm, kuras saņem vienoto platības maksājumu, bet līdzekļus varētu iegūt no maksājumiem, kuru ekonomiskā lietderība vairs nav pamatojama. Zemkopības ministrija (ZM) darba grupā informēja lauksaimnieku organizācijas, ka ir izvērtēti bijušo cukurbiešu audzētāju ekonomiskie rādītāji, dažādi maksājumi un kompensācijas par zaudējumiem un secināts, ka pašreiz cukurbiešu audzētajiem ir segti visi zaudējumi, kas saistās ar cukurbiešu audzēšanas pārtraukšanu. Turpmākai kompensācijas izmaksāšanai nav ekonomiska pamatojuma. ZM plāno ievērojamu daļu no cukura kompensācijām jau 2009.gadā novirzīt vienotā platības maksājuma aploksnei, bet 2010.gadā pat 75% novirzīt piena nozares atbalstam.
Cukura nozares restrukturizācijas kompensācija, apmēram 6,6 milj. EUR/gadā, joprojām tiek novirzīta aptuveni 310 bijušajiem cukurbiešu audzētājiem, kuriem zaudējumi jau nosegti, lai gan tajā pašā laikā piena nozarē šī finanšu palīdzība ir vajadzīga vairākiem tūkstošiem saimniecību, kuras cieš zaudējumus. Piena ražotāji uzskata, ka šajā situācijā bijušajiem cukurbiešu audzētājiem būtu jāsolidarizējas un jāpalīdz dziļā krīzē un ārkārtas situācijā nonākušajai piena nozarei.
Ņemot vērā ZM lēmumu – novirzīt vienotā platības maksājuma aploksnei jau šogad ievērojamu daļu no cukura naudas, piena ražotāji atzinīgi vērtē, ka ZM uzklausīja ražotājus no LOSP dalīborganizācijām un uzsāk sarunas ar Eiropas Komisiju, lai maksimāli pieļaujamo atbalstu varētu novirzīt piena nozarei jau 2009.gada otrā pusē, nevis papildināt vienotā platības maksājuma aploksni, kur palīdzība nesasniegtu piena nozari – tos, kuriem visvairāk nepieciešama palīdzība šogad, jo nākamgad daudzām saimniecībām jau būs par vēlu. LOSP dalīborganizācijas cer, ka sekos arī ātra Eiropas Komisijas rīcība.
Šis jautājums tiks virzīts apspriešanai LOSP pārstāvju sapulcē 18.martā.
Biedrība - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) -
ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku
konsultatīvā padome, kas apvieno 37 lauksaimniecības nozaru un
daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā
pārstāv vairāk kā 10 500 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās
Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā
un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes
institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem
sadarbības partneriem.
Papildus informācija pa tālruni 67027320, 26311133 vai sūtot
e-pastu uz [email protected]
Informāciju sagatavoja: Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste.