PR: Notikusi konference par piesārņojumu lauku saimniecībās

Konferencē piedalījās gan zemnieki, gan amatpersonas no Valsts vides dienesta, Pārtikas veterinārā dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas un citām atbildīgajām institūcijām. Konference tika rīkota, lai zemnieku bažas un ierosinājumus vides piesārņojuma jautājumos darītu zināmus valsts amatpersonām, kuru kompetencē ir šīs jomas regulācija. Dalībnieki diskutēja par nepieciešamo rīcību administratīvā sloga mazināšanai lauksaimniecībā tādā veidā, kas neapdraudētu vides kvalitāti. Vairums lopkopības saimniecību pieder pie C kategorijas piesārņotājiem. Zemnieku saeima iepazīstināja ar izstrādāto aprēķina metodiku dabas resursu nodokļa C kategorijas piesārņojuma aprēķināšanai, kas pieejama biedrības mājaslapā, lai lauku saimnieki vienkāršotā veidā varētu paši aprēķināt maksājamo dabas resursu nodokli. Lauksaimniecības eksperts Ingmārs Sniedze skaidro: „Mūsu aprēķini rāda, ka īpaši izdevīgi pašiem aprēķināt dabas resursu nodokli ir nelielajām lopkopības saimniecībām, īpaši kazu, aitu, zirgu un mājputnu īpašniekiem.”ZSA direktore Rita Sīle uzsver: „Prieks, ka dažādu institūciju pārstāvjiem izdevies nonākt pie vienotas sapratnes par nepieciešamām pārmaiņām. Jau ir izdevies vienoties par atvieglojumiem saimniecībām. Piemēram, saimniecībām, kurām ir C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājums, vairs nebūs jāgatavo un Reģionālajās vides pārvaldēs iesniedz ikggadējā deklarācija. Ieguvējas būs nelielās lopkopības saimniecības. Šādi soļi birokrātijas mazināšanai ir jāturpina, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi.”ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja skaidro: „Lai atvieglotu birokrātijas slogu, nākotnē svarīgi ir vienkāršot A kategorijas piesārņojuma atļauju atjaunošanas procedūru, padarot to mazāk laikietilpīgu. Tāpat, šobrīd vispirms jāveic ietekmi uz vidi novērtējums, lai saņemtu atļauju uzsākt lauksaimniecisko ražošanu. Tas maksā ļoti dārgi, un ir laikietilpīgs process. Taču pēc tam pašvaldība var izdot lēmumu, ka konkrētā uzņēmējdarbība nebūs atbalstāma. Lauku uzņēmējs ļoti riskē, ieguldot līdzekļus ietekmes uz vidi novērtējuma gatavošanā. Šo procesu noteikti var un vajag vienkāršot, lai neapgrūtinātu to uzņēmēju darbību, kas gatavi investēt pat ekonomiskās krīzes apstākļos, un arī netiktu apdraudētas arī pašvaldību iedzīvotāju intereses.”Konference tika rīkota projekta „Normatīvo aktu skaidrojums piesārņojuma jautājumos lauksaimniekiem” ietvaros, ko finansiāli atbalstīja Latvijas vides aizsardzības fonds. Informāciju sagatavoja: Lāsma Zuzānebiedrības ”Zemnieku saeima” sabiedrisko attiecību speciālistetālrunis: 29548444, 6702 7044, [email protected], www.zemniekusaeima.lv