Maksātnespēja uzņēmumam pasludināta no 22.aprīļa, savukārt pilns maksātnespējas lietas izklāsts būs pieejams no šā gada 3.jūnija.
BHC maksātnespēju tiesā pieteica uzņēmums "V.A.Birojs", pamatojoties uz nedaudz vairāk kā deviņus tūkstošus latu lielu parādu. "V.A.Birojs" pieteikumā tiesai norādījis, ka starp BHC un uzņēmumu "Otaņķu dzirnavnieks" pērn 12.oktobrī tika parakstīts izlīgums, ar kuru puses konstatēja BHC 9,5 tūkstošus latu lielu parādu un noteica tā samaksas kārtību.
Izlīgumā tika noteikts, ka BHC apņemas līdz šā gada 29.martam sniegt pakalpojumus "Otaņķu dzirnavniekam" vismaz piecu tūkstošu latu apmērā, savukārt gadījumā, ja līdz 2010.gada beigām BHC nav sniedzis pakalpojumus 9,5 tūkstošu latu apmērā vai līdz 29.martam vismaz piecu tūkstošu latu apmērā, BHC ir pienākums pēc "Otaņķu dzirnavnieka" pieprasījuma veikt norēķinus par 9,5 tūkstošiem latu. Līdz pat pieteikuma iesniegšanas dienai BHC nebija sniedzis pakalpojumus līgumā noteiktajā apmērā, klāstīts pieteikumā tiesai.
Tajā arī norādīts, ka šogad marta sākumā starp "Otaņķu dzirnavnieku" un "V.A.Biroju" tika noslēgts cesijas līgums, ar kuru "V.A.Birojs" ieguva prasījuma tiesības pret BHC, kuru apmērs, ņemot vērā to, ka daļu no neizpildītajām saistībām 515 latu apmērā BHC bija dzēsis pirms cesijas līguma noslēgšanas, veidoja nedaudz vairāk kā deviņus tūkstošus latu.
Neskatoties uz brīdinājumu par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu, BHC parādu nav samaksājis, teikts pieteikumā tiesai.
Laikraksts "Dienas Bizness" iepriekš vēstīja, ka lielos parādos iestigusī BHC, iespējams, noorganizējusi maksātnespējas shēmu, lai atbrīvotos no vairāku miljonu latu parādiem un saistībām pret Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu.
Avīze ziņoja, ka aizdomas par organizētu shēmu radušās vienam no BHC kreditoriem - zemnieku saimniecības "Robežnieki" īpašniekam Artim Kamolam, kas vērsies prokuratūrā ar prasību pārbaudīt, vai maksātnespējas pieteikumu nav iesniegusi fiktīva firma. "Rodas bažas par rūpīgi izplānotu krāpšanās shēmu, jo saskaņā ar līgumu par ES naudas līdzfinansējumu BHC piecus gadus pēc pēdējā maksājuma saņemšanas, kas notika 2006.gada novembrī, nedrīkst pārtraukt ražošanu vai mainīt sākotnējo profilu, uzņēmumu nedrīkst pārdot," laikrakstam skaidrojis Kamols, norādot, ka pretējā gadījumā ES līdzfinansējums jāatmaksā, taču maksātnespējīgam uzņēmumam piedzīt naudu nebūs iespējams.
Jau vēstīts, ka 2007.gada sākumā BHC rapšu pirmapstrādes un pārstrādes kompleksā tika sākta rapša eļļas ražošana. Saražoto rapšu eļļu realizēja tās tālākai pārstrādei biodīzeļdegvielā, bet blakusproduktu - rapšu raušus - pārdeva gan piena un gaļas ražotājiem, gan lopbarības ražošanas uzņēmumiem. Kompleksa izveidē tika investēti aptuveni 5,5 miljoni eiro (3,87 miljoni latu). Projekta realizācijai saņemts ES fondu līdzfinansējums vairāk nekā viena miljona latu apmērā, kā arī ņemts kredīts.
BHC dibināts 2001.gadā, un tā lielākais īpašnieks ir Vācijas biodīzeļdegvielas ražotājs "European Oil Products (EOP) Biodiesel AG", kam pieder 80,62% uzņēmuma daļu, taču, tā kā kompānija ir akciju sabiedrība, tai nav obligāti jāsniedz ziņas par īpašniekiem Uzņēmumu reģistram, un šī informācija var neatbilst patiesībai. Pēc "Lursoft" informācijas, 2008.gadā BHC strādāja ar 910 tūkstošu latu apgrozījumu, kas ir 3,4 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga divas reizes - līdz 1,383 miljoniem latu. 2009.gada uzņēmuma darbības pārskats vēl nav reģistrēts.