Savukārt vislielākā pazeminošā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu kritumam nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 1,9%), apģērbu ražošanā (par 3,2%), pārtikas produktu ražošanā (par 0,3%).Gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2009.gada aprīli ražotāju cenas rūpniecībā palielinājās par 0,5%. Iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenas samazinājās par 3,6%, bet eksportētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3%. Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (samazinājums par 8,4%), metālu ražošanā (pieaugums par 27%), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (pieaugums par 9,8%), atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē (pieaugums par 87,1%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (samazinājums par 8,0%) un pārtikas produktu ražošanā (kritums par 1,9%)._Swedbank _vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka aprīlī ražotāju cenu inflācija paātrinājās, ko noteica ne tikai eksporta produkcijas sadārdzinājums, bet arī vietējā tirgū realizētās produkcijas cenu kāpums. Pasaules izejvielu cenu kāpums kopā ar krītošu eiro kursu attiecībā pret ASV dolāru sadārdzina materiālus, ko ražotāji izmanto arī vietējā tirgū realizētām precēm. "Visnozīmīgāk tas, protams, ietekmē degvielas cenas, kas atspoguļojas arī gāzes un siltumenerģijas tarifu pieaugumā. Tieši pēdējais bija par iemeslu tik straujam ražotāju cenu pieaugumam aprīlī," skaidro eksperte.Viņa paredz, ka arī turpmāk ražotāju cenas būs visvairāk atkarīgas no ārējiem faktoriem. Lai gan izejvielu cenu kāpums pasaulē, šķiet, ir piebremzējies, vājš eiro kurss sadārdzina visus resursus, par ko tiek maksāts dolāros, tāpēc, neskatoties uz joprojām trauslo iekšzemes pieprasījumu un deflācijas spiedienu vietējā tirgū, ražotāju cenu kāpums, pēc viņas domām, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, lēnāk nekā šī gada aprīlī._DnB NORD Bankas _eksperts Pēteris Strautiņš, vērtējot ražotāju cenas, secina, ka arī patēriņa cenas būtiski vairs nesamazināsies. Lai gan deflāciju veicinošie faktori, pirmkārt, lielais bezdarbs, nepavisam nav izzuduši, ārējie faktori kopumā strādā pretējā, augšupejošajā virzienā. Viņš uzskata, ka straujš ražotāju cenu kāpums turpmākajos mēnešos nav gaidāms un iespējami arī cenu kritumi, jo maijā pasaulē pēc spēcīga pieauguma perioda izejvielu cenas sāka samazināties, eirozonas parādu krīzei radot bažas par pasaules ekonomikas atlabšanas stiprumu.
SEB bankas speciālists Dainis Gašpuitis vērtē, ka ražotājcenu deflācijas periods, kas ilga precīzi 12 mēnešus, ir beidzies. Ražotājcenu pieaugums aprīlī bija vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, tomēr tas bija nepilna procenta apmērā. " Eksporta cenas burtiski šaujas debesīs, ko galvenokārt virza ekonomiskās aktivitātes radītais resursu un izejvielu cenu kāpums un pieprasījuma aktivizēšanās. Pamazām tas sāks atspoguļoties arī vietējam tirgum saražotās produkcijas un daļēji arī patēriņa cenās. Sagaidāms, ka kopējais ražotājcenu pieaugums turpināsies. To lielā mērā noteiks vietējās produkcijas cenu virzība augšup," saka eksperts un piebilst, ka ir pieaugusi nenoteiktība par visas ekonomikas, tajā skaitā arī iespējamo eksporta cenu attīstības gaitu. Notikumi eirozonā ir sašūpojuši līdzšinējo pārliecību par pieauguma noturīgumu, kā ietekmē daudzas izejvielu cenu kāpums ir saļodzījies. Turklāt vērienīgie taupības apmēri Eiropas Savienībā norāda uz to iespējamu ietekmi uz patēriņa un cenu attīstību, kas neizslēdz arī deflācijas iespēju.
Komentējot jaunākos datus, Latvijas Bankas ekonomikas eksperte Krista Kalnbērziņa norāda: "Ņemot vērā to, ka dabas resursu sadārdzinājums cenu kāpumu izraisījis visur pasaulē, joprojām krītošo darbaspēka izmaksu ietekmē cenu kāpums Latvijā ir zemāks nekā tās tirdzniecības partnervalstīs, tādējādi uzņēmumu konkurētspēja ārējos tirgos turpināja uzlaboties." Viņasprāt, konkurētspējas uzlabošanās atspoguļojas arī stabili augošajos eksporta rādītājos.
Viņa paredz, ka arī turpmāk šie paši faktori turpinās ietekmēt ražotāju cenu pārmaiņas, tomēr tuvākajā laikā vairs nav gaidāms tik straujš energoresursu tarifu kāpums iekšzemē kā aprīlī. Nozīmīgākie cenu attīstības riski saistās ar nedrošību par ārējā pieprasījuma atkopšanos, īpaši eirozonā.