Bērziņš atminējās, ka septembrī bijis uz jaundibināto uzņēmumu ideju prezentācijas pasākumu Seedcamp Londonā, kur no 20 komandām četras bijušas no Baltijas. "Investori uz to skatījās un teica: "Baltijā kaut kas ir!" Rietumeiropā veidojas sapratne, ka šeit lietas notiek," teica Bērziņš.
Tādēļ arī tiek rīkota konference TechCrunch Baltics, uz kuru aicināti investori. Paredzēts, ka piedalīsies Fidelity Growth Ventures, Seedcamp, Dānijas Sunstone Capital pārstāvji.
Viņaprāt, būtu ļoti labi, ja varētu veidoties kompānijas, kuras finansētu no veiksmīgu patlaban jaundibinātu informācijas tehnoloģiju (IT) firmu ieņēmumiem vai no to tālākpārdošanas, taču tas prasīs laiku. Paralēli šādam procesam nāk arī vietējie investori. Bērziņš gan atzina, ka nav tik daudz tādu, kas iegulda uzņēmumu agrīnās attīstības fāzēs. Tomēr esot interese arī citās nozarēs nopelnītu naudu investēt IT jomā.
Runājot par posmiem, kādiem jāiziet cauri jaunam projektam finansējuma iegūšanas ziņā, viņš teica, ka pirmais solis parasti ir trīs "F" - "friends, family and fools" jeb "draugi, ģimene un muļķi" - vai pašu nauda, kādu laiku dzīvojot "uz minimuma". Tad parasti ir vai nu sēklas, vai fāze pirms tam, kad ir jaunuzņēmumu programma, vai arī ir daži sēklas investori, kas gatavi ieguldīt nelielu naudu - 10 000-20 000 eiro (7000-14 000 latu). Šī fāze beidzas ar kādu prototipu, lai pierādītu, ka tas reāli darbojas.
Nākamā fāze ir "A raunds", kad tiek pie klientiem. Līdz šim Latvijā "A raunda" finansējuma ir bijis diezgan maz, atzina Bērziņš.
Viņš teica, ka vietējo investoru vidū arvien vairāk parādās tādi, kas ir gatavi ieguldīt agrākā fāzē, taču tā ir ļoti riskanta. Otrā fāze ir, kad ir izgatavots prototips, kaut kas darbojas, no tehniskā viedokļa barjeras pārvarētas. Tas ir sēklas investīciju stāvoklis, kur ir mazāks risks. Nākamā pakāpe, kad prototips ir palaists tirgū, - ir klienti, kas lieto un, cerams, maksā.
"Investori dalās pa riska pakāpēm, kurā fāzē gatavi ieguldīt. Jo agrāk ieguldi, jo lielāks risks, bet arī lielāka iespēja vinnēt, jo par to pašu ieguldījumu vari iegūt lielākas daļas idejā nekā gatavā risinājumā," sprieda Bērziņš.
Vēl viena iespēja ir izmantot fondus, kas piesaista Eiropas Savienības finansējumu. Bērziņš minēja divus piemērus - BaltCap un Imprimatur. Tie iegulda gan sēklas stadijā, gan vēlāk. Pēc TechHub Riga vadītāja norādītā, BaltCap vairāk orientējas uz vēlāku fāzi.
"Viņi ir ieguldījuši tirdzniecības automātu monitoringa iekārtu un risinājumu uzņēmumā Vendon. Tas ir viens no piemēriem projektiem, kas nonācis nākamajā fāzē. Latvijā maz nonākuši līdz šādai fāzei, bet mūsu mērķis ir veicināt šādu veiksmīgu piemēru veidošanu," teica Bērziņš.
Bieži vien šajā fāzē uzņēmumi Latvijā skatās un brauc uz citām valstīm, piebilda TechHub Riga valdes priekšsēdētājs.
Viņa vērtējumā, patlaban viens no galvenajiem finansējuma avotiem, kā jaunuzņēmumi Latvijā tiek uz kājām, ir speciālas programmas. "Viņi aizbrauc uz Dānijas Startup Bootcamp vai Somijas Startup Sauna, vai arī Londonas Seedcamp vai HackFwd. Visas programmas dod sēklas naudu, lai var izaugt līdz nākamajam posmam, kad iegulda kāds riska kapitāla fonds vai kāds cits investors. Šāds finansējums ir pieejams, bet nav bāzēts Latvijā," stāstīja Bērziņš.
Pēc viņa teiktā, no TechHub Riga biedriem kāds pusducis ir bijuši uz šādām programmām, ieguvuši zināšanas, atgriezušies un iet nākamo posmu, kad attīsta uzņēmumu un piesaista investīcijas nākamajai fāzei.
Jau ziņots, ka britu jaundibināto IT uzņēmumu inkubators TechHub par savas pirmās filiāles atvēršanu Rīgā paziņoja 2011.gada novembrī. Filiāle tiek veidota uz franšīzes pamata. Tā atrodas 400 kvadrātmetru telpās Rīgā, Citadeles ielā.
TechHub Riga ir gan "rezidenti", gan gada biedri, tas ir, uzņēmumi ar savām telpām, kas vēlas piedalīties inkubatora pasākumos. TechHub Riga darbojas kā bezpeļņas organizācija - nodibinājums. Finansējuma avoti ir divi - biedru maksas un sponsori.
Bērziņam ir liela pieredze jaunuzņēmumu attīstīšanā. Viņš ir viens no TechHub Riga dibinātājiem un valdes priekšsēdētājs, strādājis restorānu tiešsaistes mārketinga un rezervācijas pakalpojumu uzņēmumā Livebookings, pats veido projektu Amooz, kā arī piedalījies Reach.ly dibināšanā. Bērziņš darbojies kā mentors vairākās iesācējuzņēmumu programmās.