Iekšējais tirgus ir Eiropas Savienības politiskais kodols. It īpaši mazu valstu un tādu valstu, kas atrodas attālāk no galvenajiem noieta tirgiem, interesēs ir Eiropas Savienības iekšējā tirgus nostiprināšana. Svarīga funkcionējoša noieta tirgus sastāvdaļa ir labi transporta sakari tiklab cilvēku kā preču pārvadāšanai. Attīstot iekšējo tirgu, satiksmes tīkli jāskata visas Eiropas mērogā. Tādas valsts interesēs, kas nodarbojas ar tirdzniecību Eiropas Savienībā, ir prasība pēc funkcionējošas satiksmes infrastruktūras ne tikai savā zemē, bet arī citās dalībvalstīs.
Saskaņā ar ES Baltijas jūras stratēģiju Baltijas jūras reģionā tiks uzlaboti satiksmes sakari un reģiona sasniedzamība. Baltijas jūras stratēģijas mērķi tiks konkretizēti drīzumā Dānijas ES prezidentūras laikā. Diskusiju priekšplānā ir izvirzījušās arī tēmas par satiksmes infrastruktūras uzlabošanas projektiem un par ceļā pavadāmā laika saīsināšanu.
ES ilgtermiņa satiksmes stratēģija ir paredzēta līdz 2050. gadam, un tās mērķis ir nozīmīga iekšējā tirgus stiprināšana no satiksmes viedokļa. Izvirzīto mērķu vidū ir arī satiksmes līdzekļu atkarības mazināšana no naftas produktiem un izmešu ierobežošana vismaz par 60% līdz 2050. gadam. Vismaz pusei no pārvadājumiem, kas pārsniedz 300 km attālumu, līdz 2050. gadam jātiek transportētai pa dzelzceļu vai ūdens ceļu.
Satiksmes infrastruktūrai ir nepieciešamas ilgtermiņa investīcijas, jo jāņem vērā ne tikai rūpniecības vajadzības, ES dalībvalstu konkurētspēja un pasažieru pārvadājumi, bet arī vides un veselības aspekti. ES ziemeļu un ziemeļaustrumu reģionu infrastruktūra nav vienlīdz labi attīstījusies salīdzinājumā ar pārējo Eiropu. Konkurētspējas, kā arī vides aizsardzības un veselības aspektu apvienošana reizēm var kļūt par lielu izaicinājumu. Piemēram, ūdens transporta degvielas sēra izmešu ierobežošana nesamērīgi palielina to valstu izdevumus, kuras vairāk nekā citas valstis ir atkarīgas no kuģniecības Baltijas jūrā.
Eiropas Komisija ir izvirzījusi ap desmit lielu satiksmes centrālā tīkla koridora projektu. Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu uzņemties kopīgu šo projektu finansēšanu un īstenošanu līdz 2030. gadam. Viens no tiem ir Baltijas-Adrijas koridors, dzelzceļa un kuģu satiksmes koridors no Helsinkiem Somijā līdz Ravennai Itālijā. Runa būtu par pirmo tiešo vilciena satiksmi no Baltijas jūras līdz Adrijas jūrai.
Baltijas-Adrijas koridora centrālā daļa ir Rail Baltica - no Tallinas uz Rīgu un caur Kauņu uz Varšavu būvējama jauna dzelzceļa līnija. Somija ar prieku apsveic šo projektu. Tas uzlabos Baltijas valstīs strādājošo uzņēmumu iespējas piegādāt preces Eiropai un veicinās to labāku integrāciju ES iekšējos tirgos, jo ne tikai preces, bet arī cilvēki spēs pārvietoties uz Viduseiropu un Dienvideiropu ievērojami ātrāk un ērtāk nekā pašlaik.
Ātras un funkcionālas vilcienu satiksmes nodrošināšana caur Baltijas valstīm uz ES galvenajiem noieta tirgiem saskan arī ar Somijas nacionālajām interesēm. Tā uzlabos Somijas preču piegādi noieta tirgiem, nemaz nerunājot par tūkstošiem Somijas uzņēmumu, kas darbojas Baltijas valstīs, it īpaši Igaunijā. Arī Somijas tautsaimniecība tādējādi ciešāk integrēsies ES dienvidu kaimiņvalstīs un Viduseiropā. Baltijas-Adrijas koridors kļūs par dabisku turpinājumu Botnijas koridoram, Zviedriju un Somijas ziemeļdaļu vienojošam dzelzceļam, kas arī ir ES jaunā transporta centrālā tīkla sastāvdaļa.
Nākotnē satiksme saistāma ar dzelzceļu. ES satiksmes stratēģijas mērķis ir satiksmes līdzekļu siltumnīcas efektu veicinošu izmešu ievērojama samazināšana. No visiem sauszemes satiksmes līdzekļiem dzelzceļš ir visenergoefektīvākais un nodrošina vidi saudzējošāko transportēšanu. Tā ir arī visizdevīgākā alternatīva, pateicoties mazākam enerģijas patēriņam.
Uzskatu par apsveicamu savu kolēģu, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministru, neseno lēmumu nodibināt īpašu uzņēmumu, kas būs atbildīgs par Rail Baltica projektu. Labi, ka ir tik nopietna pieeja šim svarīgajam projektam.