Ko Latvijā izvēlas, kad mājoklis jāaprīko ar mēbelēm? Mēbeļu ražotāji un tirgotāji teic – ekoloģiskus materiālus, pašmāju ražojumus, pērk apdomīgi un ievēro arī Eiropas mēbeļu modes tendences, kas Latvijā ienāk ar pāris gadu nobīdi. Tiesa, par mēbeļu kvalitāti, stilu un dizaina vērtībām pārsvarā var runāt tikai attiecībā uz Rīgu, jo reģionos cilvēku pirktspēja liek palikt pie lētākā.
Vēlamies dzīvot veselīgāk
Ja esam nolēmuši veselīgi ēst, regulāri izkustēties un atteikties no liekas ķīmijas sadzīvē, lai ilgāk un laimīgāk dzīvotu, tad šīs apņemšanās atspoguļosies arī mēbeļu izvēlē, kas veido vidi, kurā uzturamies ik dienas. Šādu novērojumu apstiprina guļamistabas mēbeļu salona Nakts mēbeles vadītājs un mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Juris Griķis: "Mēs arvien cenšamies dzīvot zaļāk, ekoloģiskāk, tīrāk. Mēbelēs cilvēki izvēlas pēc iespējas dabīgākus materiālus, tekstilā noteikti meklē kokvilnu, vilnu, linu. Neskatoties uz augstāku cenu, izvēlas matračus, kuros netiek izmantoti putu materiāli un līmes, lai izvairītos no ķīmijas."
Pēdējos trīs četros gados populāras kļuvušas tā sauktās kontinentāli augstās gultas, kurās matraču krāvums sasniedz pat 75–80 cm augstumu, paceļot gulētāju ievērojami virs grīdas putekļu zonas, kā arī atvieglojot iekāpšanu un izkāpšanu no guļvietas. "Cilvēki sāk domāt par sevi un vairs neguļ gultā. Viņi guļ matracī. Viņi ir ar mieru iztērēt vairāk naudas par kvalitatīvu matraci, nekā izdot naudu par dārgu rāmi – viņi vairāk iegulda sevī," par jaunajiem paradumiem stāsta J. Griķis, arī pieminot, ka cilvēki arvien biežāk naktsguļai vairs neiegādājas tradicionālo saliekamo dīvānu, bet pāriet uz gultām, kas ir veselīgāk. Turklāt salona apmeklētāji kļuvuši brīvāki un labprāt matračus un gultas pirms pirkšanas izmēģina – apsēžas, apguļas, izdauzās pa tiem –, kas ir apsveicami, jo, gluži kā izvēloties jaunu apģērbu, arī mēbele jāpielaiko, lai iegādātos vispiemērotāko.
Uzņēmuma Daiļrade koks vidējās cenu kategorijas mēbeļu veikala Čiekurs vadītāja Ilze Buliņa arī novērojusi, ka pēdējā laikā pircēji pastiprināti interesējas par dabisku materiālu matraču pildījumā, kas agrāk nav bijis tik uzkrītoši. Īpašu uzmanību tam, ka mēbeles apstrādātas ar nekaitīgām krāsām un lakām uz ūdens bāzes, rūpēs par bērnu drošību pievērš jaunās māmiņas, kuras esot ļoti labi informētas. Šādas prasības zīdaiņu gultiņām ir kopš Latvijas iestāšanās ES. "Pie mums tas ir jau sen, bet pēdējos gados cilvēki par to vairāk aizdomājas un interesējas. Lielāku bērnu mēbelēm šādu prasību nav, bet Daiļrade koks kā ražotājs ir uz to pārgājis – visas bērnu mēbeles ir krāsotas ar ūdens bāzes krāsu, jo izjutām lielu spiedienu no bērnu vecākiem," atklāj I. Buliņa.
Par mēbeļu apstrādes materiālu kvalitāti un nekaitīgumu bijis jāpadomā arī uzņēmumam Lauras mēbeles, kas nodarbojas ar mēbeļu izgatavošanu pēc individuāla projekta, uzsākot sadarbību ar pasūtītājiem Skandināvijā. Bija jāsagatavo vesela kaudze dokumentu, kas apliecina materiālu sastāvu, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Juris Tūliks. "Sākums bija diezgan smags, bet tas bija tas, ar ko viņi sāka. Es neteiktu, ka šeit, Latvijā, kāds būtu sācis ar to, ka vajag sertifikāciju. Bērnistabas, protams, ir atsevišķa tēma. Cilvēkam nav vienalga, bet tajā pašā laikā viņš nespiež uz to, ka – lai cik tas maksātu, bet lai būtu ekoloģisks produkts."
Kas šobrīd modē?
Bez tā, ka labprāt izvēlamies ekoloģiski nekaitīgas mēbeles, svarīga arī ir krāsa, materiāls un funkcionalitāte. I. Buliņa stāsta, ka pieprasītas ir bērza koka un balti krāsota MDF materiāla zīdaiņu gultiņas, kā arī transformējamas guļvietas, kuras var pārveidot pat trīs izmēros un pielāgot jau lielāka bērna vajadzībām. Populāras ir mēbeļu kolekcijas, kuras "aug līdzi bērnam", kad zīdaiņa bērnistabas iekārtojumu – redeļu gultiņu un kumodi ar pārtinamo galdu – var papildināt ar tāda paša stila un krāsas citām mēbelēm (rakstāmgaldu, drēbju skapi), kas kļūst nepieciešamas, bērnam augot. Šobrīd populārākā krāsa ir baltā, tā viegli iekļaujas jebkurā interjerā.
"Viesistabas mēbelēs mēs ražojam to, ko pieprasa Eiropā: tie ir atstatus stāvoši dažādi viesistabas elementi – TV galds, vitrīnas, dažāda izmēra kumodes, žurnālgaldiņš, kas, nepieblīvējot istabu, rada viegluma sajūtu. Tagad jaunākā mūsu kolekcija viesistabai ir 60. gadu stilā, kas jau kādu brīdi ir modē mēbeļu tirgū Eiropā. Latvijā modernās vēsmas ienāk ar divu trīs gadu nobīdi, kad cilvēki tās sāk saprast un iegādāties," min I. Buliņa. Neskatoties uz digitālo lasāmrīku klātbūtni mūsu dzīvē, joprojām ļoti aktuāli esot grāmatplaukti, un tos labi pērkot.
Nemainīga vērtība materiālu klāstā ir koks. Koka mēbeles parasti izvēlas cilvēki, kas jau dzīvē nostabilizējušies, izveidojuši ģimeni un vēlas savā mājas vidē kaut ko paliekošu, stāsta I. Buliņa. "Koks paliek koks," dabiskā materiāla vērtību apliecina arī J. Griķis un atklāj, ka šobrīd mūsu tirgū un arī Eiropā dominē ozolkoks, populārs ir arī riekstkoks, bet no vietējā tirgus pazudis savulaik aktuālais ķirškoks un eksotiskie materiāli – strīpainais zebrāno un tumšais venge koks.
Vidējās cenu kategorijas produktu ražošanā mēdz izmantot viltīgu paņēmienu, kas ļauj ietaupīt izmaksas – mēbeles korpuss tiek veidots no lētāka materiāla lamināta, redzamās daļas – no masīvkoka. Tādā veidā tiek panākts pamatīga koka mēbeles iespaids, bet izmaksas ir zemākas.
Latvijā pamatā valda divi mēbeļu stili – Skandināvijas vēsais, atturīgais, minimālistiskais, kuru mēdz saukt arī par moderno stilu, un pretējs – itāliski grezns, ar krāšņām formām un izstrādātām detaļām. Pārsvarā apdarei izmanto matētus materiālus, glancētas un pulētas virsmas bijušas modē pirms gadiem četriem. Šīgada krāsu tendence mēbelēs ir pelēkā – gaišpelēks, tumšpelēks. "No brūnajiem toņiem iet lēnām prom. Agrāk bija joks, ka Latvijā var pārdot tikai divas krāsas – vai nu dzeltenu, vai brūnu," ar smaidu gaumes tendenci komentē J. Griķis.
Individuālajos pasūtījumos esot aktuāla arī gaiši pelēcīgi zaļa, zilganzaļa, balta, krēmkrāsa un ziloņkaula tonis, atklāj J. Tūliks. "Skandināvu stilā nespīd nekas, viss ir gaišs, matēti krāsots koks, ir arī MDF materiāls ar koka finierējumu. Ir gaiša virtuve, bet atsevišķi elementi no masīvkoka. Koks ielec pa vidu kā dekoratīvs elements," viņš stāsta. Interesanti, ka pirms sešiem septiņiem gadiem bija modē biezas virtuves darba virsmas līdz pat 7–8 cm, bet tagad – jo darba virsma plānāka, jo modernāka. "Tas viss nāk no izstādēm, katalogiem, interneta. Ejam pāris gadus nopakaļus, un arī materiāli pie mums parādās vēlāk, nespējam izlēkāt līdzi visam piedāvājumam, kas pasaulē ir. Jauno materiālu tik ātri neieved, nevienam nav ne jausmas par tā apstrādi un kalpošanu, un sākumā visam jaunajam ir kosmiskas izmaksas. Bet dabiski, ka pamazām tendences pārņemam," atzīst J. Tūliks.
Nozares izaicinājumi
Mēbeļu sfērā darboties nav viegli – blakus ļoti sāpīgajai labu darbinieku trūkuma problēmai jūtama liela konkurence, uzmanīgus dara gaidāmā Ikea zīmola ienākšana Latvijā, atzīst nozares spēlētāji. Lai gan Latvijas iedzīvotāju pirktspēja pēdējos gados ir uzlabojusies, tas nav liels lēciens, cilvēki iepērkas ļoti apdomīgi, nav spontānu pirkumu. Par mēbeļu kvalitāti, stilu un dizaina vērtībām pārsvarā var runāt tikai attiecībā uz Rīgu. Reģionos pamatā tiek piedāvāti un cilvēki iegādājas Polijas, Ķīnas izstrādājumus, kuru galvenais trumpis ir zemā cena. Tirgu kropļo tā saucamie garāžnieki, kas savās garāžas zāģē laminātu vai izgatavo mēbeles no lētiem, nesertificētiem materiāliem, ar apšaubāmiem paņēmieniem tās saliekot kopā, vai arī darbojas tikai kā starpnieki. Viņi tirgū piedāvā apšaubāmas kvalitātes mēbeles bez jebkādas atbildības par preces kalpošanu ilgtermiņā. Darbojoties likumīgi, uzņēmējiem grūtības sagādā neparedzamā nodokļu politika un ne vienmēr draudzīgie uzņēmējdarbības regulējumi.
Individuālo mēbeļu pasūtījumu segments Latvijā, salīdzinot ar Eiropas kaimiņvalstīm, esot ļoti attīstīts. Pasūtījumu apjoms samazinājies ap 2014. gadu, kad mainījās uzturēšanās atļauju iegūšanas noteikumi un saruka klientu skaits no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas turīgajiem slāņiem. Šajā jomā tik mazā valstī kā Latvija vissvarīgākais resurss ir kompānijas reputācija, kas nodrošina labu reklāmu no mutes mutē, tomēr vietējās kompānijas meklē un veiksmīgi atrod papildu noietu arī eksportā.
Latvijas dizains
Lielās mēbeļu ražošanas kompānijas Latvijā pārsvarā darbojas kā izpildītāji un ražo kvalitatīvus izstrādājumus pēc ārzemju pasūtītāju projektiem. "Lai uzturētu lielās fabrikas, vajag lielus pasūtījumus, kurus var dot tikai eksports, bet tagad tendence ir tāda, ka nu jau vietējie uzņēmēji nopietni sāk skatīties uz vietējo tirgu un saredz šeit iespējas nostabilizēt savu biznesu," saka J. Griķis, bet atzīmē, ka Latvija vēl ir ceļā uz to, lai pasaulē to uztvertu arī kā laba dizaina dzimteni. Šobrīd mums trūkst "veselīga industriāla dizaina", kas radītu labus produktus, kurus ražotājs varētu par labu cenu saražot un pircējs – par labu cenu nopirkt. Kopumā Latvijas iedzīvotāju attieksme pret vietējo dizainu ir mainījusies uz pozitīvo pusi. "Tauta ir noticējusi vietējiem zīmoliem. Vietējie ir tepat un var sniegt tādu pašu kvalitāti, reizēm pat labāku nekā ārzemnieki," tā J. Griķis. Viņš piebilst, ka visgrūtāk ir atrast savu dizaina virzienu, savu ceļu un individualitāti, kā arī to atbilstoši un profesionāli komunicēt tirgū ar zīmolvedības palīdzību.
Pieaugošu patriotismu izjūt arī viena no veiksmīgajiem Latvijas mēbeļu zīmoliem MINT izveidotājs un uzņēmuma MINT Furniture galvenais dizainers Jānis Rauza, kura izstrādājumi sākotnēji guva atzinību ārzemēs, bet šobrīd tiek labi pirkti arī vietējā tirgū, neskatoties uz diezgan augsto cenu. "Cilvēki izvēlas vietējo preci, kļuvuši patriotiskāki, tas ir viennozīmīgi," viņš atzīst. Bieži vien patriotisms izpaužas arī tā, ka ārzemēs strādājošie izvēlas Latvijas mēbeļu zīmolus savā darbā, piemēram, interjera dizaineri un īpašumu attīstītāji. Par laba dizaina klātesamību Latvijā Rauza saka: "Es domāju, ka visi cilvēki uz šīs planētas zina, kas ir labs un kas ir ļauns, kas ir pareizi un kas ir nepareizi, kas ir skaists un kas nav skaists. Sabiedrībā kopumā cilvēkiem ne vienmēr ir iespējams sekot savai gaumei. Daudzi saprot, kas ir labs, bet viņi to nevar atļauties. Tāpēc valstij, pilsētām un pašvaldībām jābūt tik gudrām un tik tālredzīgām un jāaudzina mūsu nākotnes cilvēks – jāveido skolas, sabiedriskās ēkas atbilstoši pašiem labākajiem dizaina paraugiem. Tur cilvēki tad arī redz labu dizainu, lepojas un saprot, kā lietām jāizskatās."