Brīdī, kad eirozonas dienvidu valstis bija soļa attālumā no bankrota, Eiropas lielākā ekonomika kļuva par magnētu no finansiālā ziņā nestabilo valstu bēgošajām investīciju plūsmām, kas nostiprināja Vācijas finansiālo varenību. Tomēr krīze autorūpniecībā un patlaban notiekošie satricinājumi, ko rada Covid-19 izplatība, sašķobījuši arī Vācijas tautsaimniecību. Turklāt jau pagājušā gada otrajā pusē Vācijas ekonomikai knapi izdevās izvairīties no nokļūšanas recesijā.
Ekonomisko nedienu iemesls saistīts ar krīzi pasaules transporta līdzekļu ražošanā, kur Vācijas loma nav apstrīdama.
Turklāt arī bez Covid-19 uzliesmojuma šī krīze, iespējams, būtu izvērsusies plašākā ekonomikas lejupslīdē, jo centrālo banku īstenotie pasaules tautsaimniecības stimulēšanas pasākumi sevi bija sākuši izsmelt un bija jaušama patērētāju aktivitātes samazināšanās, kas vienlaikus neko labu nesolīja arī ražotājiem. Nevienā no pagājušā gada ceturkšņiem, rēķinot pret atbilstošu periodu 2018. gadā, Vācijas ekonomiskā izaugsme nepārsniedza 1%, savukārt šogad saistībā ar Covid-19 izplatību pēc dažādām aplēsēm kritums var būt 4–7% apmērā. Otrajā ceturksnī pret šo periodu pērn ekonomikas lejupslīde var sasniegt 9,8%, kas būtu sliktākais rādītājs kopš 1970. gada, vēsta kompānija Tradingeconomics.com.
Statusa saglabāšana
Tomēr pašreizējās nedienas nav akmenī iecirstas, un pēc pamatīga krituma ir iespējams arī lēciens augšup. Saskaņā ar Tradingeconomics.com publicētajām aplēsēm nākamgad Vācijas tautsaimniecība varētu pieaugt par 5,8%. Turklāt, ja paraugāmies uz ekonomikas reitingiem, ir iespējams, ka Vācija savas pozīcijas pēc Covid-19 krīzes pat uzlabos.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 24. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ļuļa
reptilis