Laikraksts, iepazīstoties ar vairāku dzeramā ūdens ražotāju marķējumu uz pudeles, pārliecinājies, ka daudzi nenorāda, kur ūdens iegūts. Labākajā gadījumā ir teikts, ka ūdens iegūts no dziļurbuma, taču precīza adrese netiek minēta.
Minerālūdens un avota ūdens ražotāji savukārt uzskata, ka prasības nav gana stingras, jo piemēram, uz minerālūdens pudeles jānorāda gan ūdens ieguves vieta, gan ūdens sastāvs, gan precīza adrese. Pēc to domām, Latvijas likumi negodīgiem tirgotājiem ļauj pelnīt uz cilvēku apmuļķošanas rēķina.
ZM Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja Sarma Sleže
savukārt norāda: "Ja kāds vēlas tērēt naudu un pirkt tādu pašu ūdeni,
kāds tek no krāna, tā ir patērētāja brīva izvēle." Dabiskā ūdens
ražotāji kā risinājumu piedāvā izstrādāt triju veidu noteikumus -
atsevišķi dabiskajam, dzeramajam fasētajam un dzeramajam krāna ūdenim -,
taču ministrijā šādu modeli pašlaik neapspriež.
Pārtikas un veterinārā dienests (PVD) informē, ka ražotāji var iziet dzeramā ūdens atzīšanas procesu, lai pierādītu, ka tā ūdens ir augstvērtīgāks nekā tas, kas tek pa krānu. Patlaban PVD uzraudzībā un kontrolē ir 28 fasēta dzeramā ūdens ražošanas uzņēmumi, no kuriem atzīšanas procesu gan veikuši tikai puse - 14.
Visu Ilzes Brinkmanes rakstu "Iespējams, no krāna, bet 500 reižu dārgāks", lasiet pirmdienas Dienā vai sadaļā Šodien laikrakstā.