Tagad izrādījies, ka IKEA bizness Krievijā nebūt nav tik šķīsts un nevainīgs, jo uzņēmumam nācies piemēroties Krievijas biznesa vides tikumiem. IKEA vadība nedēļas nogalē nolēma atlaist no darba P.Kaufmani un vēl vienu augsta līmeņa darbinieku Stefanu Grosu, kurš pārvaldīja IKEA nekustamo īpašumu Krievijā. Viņi tiek vainoti par kukuļdošanas atbalstīšanu — tas esot pretrunā IKEA ētikas normām.
"IKEA nav pieņemama jebkāda iecietība pret korupcijas izpausmēm," uzsver uzņēmuma ģenerāldirektors Mīkaels Ulsons, kurš izteicis nožēlu par notikušo. IKEA dibinātājs Ingvars Kamprads vairākkārt teicis, ka uzņēmums nemaksā kukuļus, jo tas nav tālredzīgi: ja esi samaksājis vienreiz, būsi spiests maksāt visu laiku.
Maksa par elektrību
Taču izveidot biznesu Krievijā bez attiecīgām nodevām amatpersonām ir ļoti sarežģīts uzdevums. Zviedrijas laikraksta Expressen rīcībā nonākusi informācija, kas liecina, ka kukuļi maksāti par elektrības pieslēgšanu IKEA tirdzniecības centram Sanktpēterburgā. 2006.gadā neilgi pirms tirdzniecības centra atklāšanas kļuva skaidrs, ka neizdosies vienoties ar valsts uzņēmumu Ļenenergo par elektrības pieslēgšanu.
Lai glābtu situāciju, IKEA noslēdza līgumu ar uzņēmumu ISM, kas apņēmās izīrēt jaudīgus dīzeļģeneratorus. Kukulis esot maksāts vietējām amatpersonām, kas pievērušas acis uz drošības prasībām neatbilstošās elektropiegādes sistēmas ieviešanu.
Vēlāk tika panākta vienošanās ar Ļenenergo par lielveikala pieslēgšanu elektrības tīklam, taču IKEA joprojām netiek vaļā no neizdevīgā līguma ar ISM. Dīzeļģeneratori vairs netiek izmantoti, bet IKEA par to nomāšanu jāmaksā pieci miljoni Zviedrijas kronu (355 000 latu) dienā. ISM vēsta, ka parāda summa sasniegusi septiņus miljardus kronu (498 miljoni latu).
Birokrātu bizness
I.Kamprads iepriekš žēlojies, ka Krievijas gāzes un elektrības uzņēmumi no IKEA pieprasa paaugstinātu maksu par saviem pakalpojumiem. Desmit gadu laikā IKEA tīkls Krievijā piedzīvojis ļoti strauju izaugsmi, tomēr pēdējā laikā saskāries ar būtiskiem "administratīviem šķēršļiem".
Piemēram, vairākus gadus nav izdevies atvērt tirdzniecības centru Samarā, kur IKEA īpašniekiem tiek izvirzītas arvien jaunas prasības. IKEA ir aizdomas, ka centra atvēršanai pretojas Samaras gubernators un citas amatpersonas, kam ir savas intereses tirdzniecības biznesā.
Expressen rīcībā nonākušas ziņas, ka IKEA izskatīja iespēju ar šantāžu un melno PR vērsties pret Krievijas politiķiem, kas likuši šķēršļus uzņēmuma attīstībai. Krievijas tirgotāji spriež, ka vietējie uzņēmumi jau sen ir pieraduši pie birokrātu iekasētās "nodevas", bet IKEA naivi mēģināja pretoties šādām shēmām.