Apgrūtina noteikumu maiņa

Cik sīva patlaban ir konkurence ātrās ēdināšanas jomā?

Konkurence ir ļoti asa, tirgū ir daudz spēlētāju – gan vietējo, gan ārvalstu. Tomēr savā darbībā mēs ne pērn, ne šogad izmaiņas neizjūtam. Nav tā, ka asās konkurences dēļ klientu kļūtu mazāk. Tas nozīmē, ka cilvēkiem mūsu piedāvājums ir interesants. Es gan nevaru minēt vidējo klientu skaitu dienā mūsu restorānā, jo sistēma uzskaita izsniegtos čekos, bet, vai tā ir bijusi vairāku cilvēku ģimene vai viens cilvēks, to sistēma neparāda. Taču, ja runājam par izsniegtajiem čekiem, tad pirkumu skaits mūsu restorānos noteikti nesamazinās. 

Kāda ir situācija ar darbinieku pieejamību?

Ir jūtama personāla mainība, kas Rīgā ir lielāka nekā reģionos. Pie mums strādā dažāda gadagājuma cilvēki, taču samērā liels īpatsvars ir studentu. Cilvēkiem, kas vēlas pie mums strādāt, nav vajadzīga speciāla izglītība, mēs paši darbiniekus apmācām. Jāpiebilst, ka es pati, sākot strādāt Hesburger Somijā, trīs gadus paralēli darbam birojā nostrādāju restorānā, kur mani apmācīja. Tā kā es nezināju somu valodu, ko iemācījos sešu mēnešu laikā, tad pirmajos mēnešos mani kolēģi pie virtuves iekārtām bija pielipinājuši līmlapiņas ar nosaukumiem somiski. Tas ļoti palīdzēja. 

Cik darbinieku jūs nodarbināt Latvijā? Vai atalgojums konkrētajā tirgū ir konkurētspējīgs? 

Mēs nodarbinām ap 500–600 strādājošo, un darba samaksa (stundas likme) ir pat mazliet virs vidējā konkrētajā tirgus segmentā. Turklāt visiem darbiniekiem mēs esam iegādājušies veselības apdrošināšanas polises. 

Reizēm jēdzienu fast food jeb ātrās uzkodas asociē ar kaut ko mazāk vērtīgu nekā lēni baudāma maltīte. Kā jūs raksturotu Hesburger ēdiena kvalitāti? 

Jēdziens "ātrs" ir attiecināms tieši uz apkalpošanu un laiku, kuru klients pavada mūsu restorānā, nevis ēdiena kvalitāti, ko nevajadzētu asociēt ar vārdu "paviršs". Savos piedāvātajos ēdienos mēs izmantojam tikai augstākās kvalitātes izejvielas. Burgeros ir 100% liellopu gaļa. 

Vai tā ir Latvijas liellopu gaļa?

Mūsu piegādātājs ir Lietuvas gaļas pārstrādes uzņēmums Biovela, kas nodrošina, ka Baltijas restorāniem tiek piedāvāta Baltijā audzētu liellopu gaļa. Lai gan lielākā daļa gaļas nāk no Lietuvas zemniekiem, tomēr uzņēmums sadarbojas arī ar Igaunijas un Latvijas liellopu audzētājiem. 

Jā, bet turpinām par kvalitāti. 

Burgeru maizītēs tiek izmantoti augstākās kvalitātes milti, un svaigā veidā tās tiek piegādātas no Somijas. Jāpiebilst, ka daudzas no mūsu piedāvāto burgeru vai to sastāvdaļu receptēm ir gana senas. Hesburger ir ģimenes uzņēmums, kurš Somijā sāka darboties 1966. gadā, un tā dibinātāji ir pavāri, kas paši izveidoja savas receptes. Īpaši gribu uzsvērt, ka majonēzes ar papriku un majonēzes ar gurķiem receptes izveidoja paši dibinātāji, un šīs receptes tiek izmantotas arī šodien. 

Vai jūs pievēršat uzmanību ēdiena veselīgumam un tam, lai nebūtu nevajadzīgu kaloriju pārbagātības?

Mums ir Ēdienu izstrādes departaments, kas seko līdzi tirgus attīstībai un tendencēm. Tās tiek ņemtas vērā jebkuru jaunu ēdienu izstrādē. Jānorāda, ka mūsu restorānos pieejama arī mazkaloriju mērce. Turklāt nekā neveselīga mūsu ēdienā nav. Mēs mājās arī ēdam sviestmaizes, smērējam sviestu, liekam virsū desu, sieru, tomātu. Mēs piedāvājam, piemēram, smūtijus gan uz jogurta, gan sulas bāzes. Pēdējie ir īpaši domāti cilvēkiem ar laktozes nepanesamību. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par veģetārismu un vegānismu. Mēs nesen pārskatījām visu mūsu salātu receptes, lai tie būtu piemēroti veģetāriešiem un vegāniem. Piedāvājam arī veģetāro tortilju ar soju. 

Kas ir jūsu mērķauditorija?

Es teiktu, ka ikviens cilvēks. Latvijā mēs pirmo restorānu atvērām 2004. gadā, un tad dominēja uzskats, ka mūsu restorāns pārsvarā domāts tikai jauniešiem. Taču, ejot laikam, ir patīkami redzēt, ka pie mums maltītes ietur dažāda gadagājuma cilvēki – gan jaunieši, gan ģimenes ar bērniem, gan arī seniori. 

Cik valstīs Hesburger darbojas? Vai klientu vēlmes ir atšķirīgas? Vai ir kas īpašs, kas Latvijas iedzīvotājus atšķir no citiem?

Mūsu restorāni darbojas deviņās valstīs – Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Bulgārijā, Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā. Ja runājam par vairāk pirktajiem produktiem, tad garšas izjūta Somijā un Baltijas valstīs ir teju vienāda. Pirms kāda laika Latvijā bijām pārveidojuši recepti un rudzu maizes burgerā cūkgaļu aizstājām ar liellopu gaļu. Taču pircēji mums rakstīja, ka vēlas atkal ēst cūkgaļu, un tā nu atkal šajā burgerā ir cūkgaļa, jo to labprātāk izvēlas mūsu klienti. Šī minētā ir viena atšķirība no citām valstīm. Igaunijā savukārt ļoti populārs ir kebabu burgers. Pērn pirms Ziemassvētkiem atvērām restorānu Bulgārijā, un tieši šim tirgum izstrādāti trīs produkti, kuru pamatā ir kebabu gaļa. 

Jūs darbojaties vairākās valstīs. Kāda ir biznesa vide Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm, īpaši mūsu tuvākajiem kaimiņiem?

Somijā ļoti aktīvi un pozitīvi tiek vērtēta ģimenes uzņēmējdarbība, cilvēku uzdrīkstēšanās. Man gribētos, lai arī Latvijā būtu biznesa veidošanas aspektā drosmīgāki cilvēki, lai būtu ģimenes, kas vēlas darboties uzņēmējdarbībā, un lai Latvijā, tāpat kā Somijā, tiktu novērtēti ģimenes uzņēmumi. 

Kā jūs raksturotu atšķirības starp mūsu valsti un Somiju sadarbībā ar kontrolējošām institūcijām, kādu ēdināšanas uzņēmumiem ir ne mazums?

Somijā strādāt ir vieglāk, jo ēdināšanas uzņēmumu kontroles sistēma ir jau sen izstrādāta un visi zina noteikumus, pēc kādiem jāstrādā. Latvijā Pārtikas un veterinārā dienesta prasības kļūst stingrākas un līdzīgākas tām, kādas ir Somijā. Taču Latvijas problēma ir tā, ka, atšķirībā no Somijas, noteikumi bieži tiek mainīti, piemēram, uzņēmējiem šī gada aktuālitāte ir jaunās prasības kases aparātiem, kuru izpildei atkal būs nepieciešamas papildu investīcijas. Šī biežā noteikumu maiņa apgrūtina uzņēmumiem iespējas plānot savas finanses ilgtermiņā. 

Latvijā tuvākajā laikā iecerēts mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes. Cik tas, jūsu skatījumā, ir būtiski tādiem uzņēmumiem kā Hesburger, kam ir liels darbinieku skaits?

Tas ir ļoti nozīmīgi, un mēs viennozīmīgi atbalstām darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu. Latvijas darbaspēka nodokļus gan man grūti salīdzināt ar Somiju, jo tur, atšķirībā no Latvijas, spēcīgi iesakņojies progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. 

Kā vērtējat ieceri ieviest uzņēmumu ienākuma nodokļa nulles likmi reinvestētajai peļņai?

Es to vērtēju ļoti pozitīvi, jo mūsu uzņēmums peļņu investē attīstībā. 

Kur jūs investējat, kādos projektos pārsvarā aiziet investīcijas?

Jaunu restorānu atvēršanā. Šis process prasa izmaksas, kas saistītas gan ar nekustamā īpašuma iegādi, gan pašas ēkas projektēšanu un būvniecību. Protams, jāpiemin arī, ka ik pa laikam restorānos jāatjauno visas virtuves iekārtas, kas ir gana dārgas. 

Vai arī Latvijā plānojat atvērt jaunus restorānus?

Jā, šogad plānojam atvērt jaunus restorānus.

Kā vērtējat laiku pa laikam dzirdamās idejas samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, un vai tādā gadījumā samazinātu cenas arī savos restorānos?

Tas būtu apsveicami. Ja produkcija kļūtu lētāka, mēs izskatītu iespējas samazināt cenas mūsu restorānos. Taču es saprotu, kādēļ pret PVN samazināšanu pārtikai ir skepse un piesardzība. Te vērts minēt reālu piemēru – pirms kāda laika Somijā tika būtiski samazināta PVN likme skaistumkopšanas pakalpojumiem, bet to cenas pakalpojumu sniedzēji neizmainīja, cenas saglabājas iepriekšējā līmenī, lai gan PVN likme bija mazinājusies.