Kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kredītspējas vērtēšanas kvalitātes uzlabošanos, lai veicinātu kredītresursu plašāku pieejamību, vienlaicīgi samazinot pārmērīgas aizņemšanās risku, kā arī nodrošinās kredītinformācijas pieejamību plašākam kredītbiroja dalībnieku lokam.
Tāpat kredītbiroju izveide sekmēs vispārējās maksāšanas disciplīnas uzlabošanos, nenokārtoto saistību apjoma samazināšanos, kā arī mazinās kredītrisku, padarot kreditēšanas pakalpojumus lētākus un pieejamākus.
Plānots, ka kredītbiroji būs komersanti, kas veidos kredītspējas vērtējumus un nodrošinās tirgus dalībniekus ar kredītinformāciju, lai palīdzētu kredītbiroju dalībniekiem novērtēt personas spēju uzņemties finansiālās saistības jeb kredītspēju vēl pirms līguma noslēgšanas. Kredītbiroji neveidos atsevišķus reģistrus, bet gan pēc kredītdevēja pieprasījuma apkopos datus par saistību izpildes pārkāpumiem, kā arī kredītinformāciju no Kredītu reģistra un attiecīgām valsts informācijas sistēmām.
Kredītbirojs apkopos informāciju no dažādiem avotiem – Kredītu reģistra, nebanku kredītdevējiem, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, pārvaldīšanas un citu ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto pakalpojumu sniedzējiem, parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, komersantiem, kuri sniedz preces vai pakalpojumus uz pēcapmaksu u.tml., kā arī no attiecīgām valsts informācijas sistēmām.
Līdz ar to informācijas pieejamība kļūs skaidrāka, ātrāka, ērtāka un vienuviet pieejama.
Par Kredītbiroja dalībnieku varēs kļūt ikviens komersants, kas sniedz ar kredītrisku saistītus pakalpojumus un dalība kredītbirojā nebūs obligāta - notiks uz abpusēja izdevīguma pamata. Proti, datu apmaiņā starp kredītbiroju un tā dalībnieku tiks piemērots abpusējas informācijas sniegšanas princips, kas nozīmē, ka dalībniekam būs tiesības saņemt datus no kredītbiroja par saviem klientiem noteiktajiem mērķiem, ja tas pats sniegs datus kredītbirojam.
Jānorāda, ka ziņu saņemšanai no kredītbiroja, tā dalībniekam jāiegūst piekrišana no potenciālā kredītņēmēja. Vienlaikus jāuzsver, ka kredītbirojam būs pienākums sniegt personai informāciju par ziņām, kas ir biroja rīcībā – persona varēs pieprasīt un saņemt informāciju par to, kas, kad un kādiem mērķiem ir pieprasījis tās informāciju. Persona varēs pieprasīt un redzēs informāciju, uz kuras pamata tiek vērtēta tās kredītspēja. Ja informācija būs kļūdaina vai novecojusi, tad to varēs viegli labot. Paredzēts, ka regulējums noteiks visu iesaistīto pušu (persona, kredītbirojs, ziņu sniedzējs kreditors) tiesības un pienākumus domstarpību risināšanai.
Kredītbiroji tiks licencēti un uzraudzīti, un licencēšanas funkciju veiks Datu Valsts Inspekcija.
Līdz ar kredītbiroju izveidošanas institucionālā modeļa apstiprināšanu Ministru kabinetā tiks uzsākts darbs pie tiesiskā regulējuma izstrādes, ko plānots pabeigt līdz šī gada beigām.
Paredzēts, ka sākotnēji kredītbirojos tiks apstrādāti dati par saistību izpildes pārkāpumiem (negatīvā kredītinformācija), kredītinformācija no Kredītu reģistra un ziņas no Valsts informācijas sistēmām, kas raksturo personas kredītspēju.
Savukārt jautājums par tiesībām kredītbirojiem apstrādāt datus kredītspējas vērtēšanai arī ar datiem par līguma esamību (pozitīvā kredītinformācija) tiks atkārtoti izvērtēts pēc tam, kad kredītbiroji būs uzsākuši darbību un būs iespējams novērtēt to darbības rezultātus un attīstības tendences, no vienas puses, un sabiedrības kopējo attieksmi pret personas datu apstrādi kredītbirojos, no otras puses (līdz 2014.gada 1.jūnijam)