Coface ir viena no vadošajām darījumu apdrošināšanas kompānijām pasaulē, kas veic arī kompāniju, nozaru un valstu risku novērtēšanu. Kā jūs vērtējat Austrumeiropu un īpaši Baltijas reģionu?
Coface vērtē situāciju mikroekonomiski, jo mēs analizējam uzņēmumus, kā arī nozares, taču vērtētas tiek arī makroekonomiskās tendences, kā arī politiskā situācija, kas aizvien vairāk iespaido ekonomiku un uzņēmumu uzvedību. Ja raugāmies uz Centrāleiropu, tad ir vērojama nedaudz lēnāka ekonomiskā izaugsme, nekā mēs prognozējām, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums reģionā ir ap 3%, kas tomēr ir augstāks nekā Rietumeiropā. Mūsu reģionu pozitīvi ietekmē Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmas, īpaši infrastruktūras un būvniecības jomā. 2015. gads bija šajā ziņā ļoti veiksmīgs, jo bija pēdējais iepriekšējā plānošanas periodā. Šis – 2016. – gads ir pirmais jaunajā plānošanas periodā un daudzu projektu īstenošana vēl nav uzsākta, tāpēc vērojams zināms ekonomikas kritums, īpaši būvniecībā. Taču mēs domājam, ka tuvākajos gados, kad sāksies projektu īstenošana, būs vērojama augšupeja. Daudzas Centrāleiropas valstis ir ļoti atkarīgas no situācijas Rietumeiropā, kas tām ir nozīmīgs eksporta tirgus. Tāpat vērojama atkarība no kāda konkrēta sektora, piemēram, Čehija un Slovākija ir ļoti atkarīgas no tā, kā attīstās automobiļu būves nozare. Savukārt Rietumeiropā ir vērojama politiska nenoteiktība. Svarīgi, cik spēcīga būs ES, kāda būs politiskā situācija Itālijā, kāds būs vēlēšanu iznākums Francijā un Vācijā.
Jūs minējāt struktūrfondu lielo ietekmi uz reģionu. Par to jau sāk runāt kā par negatīvu atkarību, un būtisks jautājums ir, kas notiks pēc 2020. gada.
Mēs uzskatām, ka struktūrfondi ir ļoti svarīgi reģiona ekonomiskajai izaugsmei un dod nozīmīgu pienesumu IKP pieaugumam.
Tātad jūs neredzat riskus saistībā ar negatīvu ekonomisko atkarību?
Nē, jo mums ir jāmazina plaisa ar Rietumeiropu, īpaši infrastruktūras jomā, un te struktūrfondi ļoti palīdz.
Kāda ir Brexit un Donalda Trampa ievēlēšanas ietekme uz Centrāleiropu?
Brexit ietekme var izpausties kā struktūrfondu samazinājums, jo ES kļūs mazāka, tāpat tas būtiski ietekmēs tās valstis, kurām Lielbritānija ir ļoti nozīmīgs eksporta partneris, piemēram, Poliju. Savukārt vērtēt Trampa ietekmi ir pāragri, vēl jānogaida. Protams, ASV vēlēšanu rezultāts bija zināms šoks, taču to ietekmes novērtējumu paust vēl nav pienācis laiks
Ja runājam par nozaru vērtējumu, tad kuri sektori mūsu reģionā ir visriskantākie un kā tas ietekmē uzņēmumus, kuri tajos strādā?
Coface katru ceturksni veic 17 nozaru riska izvērtējumu visā pasaulē. Nesen mēs publicējām jaunāko novērtējumu, un redzams, ka riski ir pieauguši, vērtējumos ir vairāk pazeminājumu nekā paaugstinājumu. Centrāleiropā mēs diviem sektoriem veicām novērtējuma pazeminājumu – būvniecībai, kā arī informācijas tehnoloģiju (IT) un elektronikas nozarei.
Būvniecībā pazeminājums, piemēram, Latvijā saistīts ar struktūrfondu projektu apguves kavēšanos, bet kāpēc kritums vērojams IT un elektronikas nozarē?
Mēs savu analīzi balstām uz maksājumu disciplīnas un maksātnespējas datiem, un 2016. gadā mēs redzam šajā nozarē maksājumu disciplīnas pasliktināšanos un maksātnespējas gadījumu pieaugumu.
Kāds tam skaidrojums?
Galvenais virzītājs nozarē ir patēriņš, un tas kādu laiku atpakaļ sasniedza kulmināciju un uzņēmumiem pašlaik ir ļoti nelielas iespējas paplašināt savu tirgus daļu. Uzņēmumi strādā ļoti koncentrētā tirgū, kur ir nedaudz spēlētāju, un, ja dažiem no tiem ir problēmas, tas atstāj iespaidu uz visu nozari. Daudziem uzņēmumiem ir grūtības nodokļu politikas dēļ, un mēs redzam maksātnespējas gadījumus. Tātad šis sektors ir riskantāks nekā citi.
Jūsu sektoru riska novērtējumā Centrāleiropai redzams, ka tikai divas nozares ir ar zemu risku, pārējām tas ir vidējs. Tā laikam nav spoža situācija?
Mūsu reģionam vidējs risks ir pilnībā pieņemams, tas nav nekas ļoti slikts. Nozarēs ar vidēju risku šāds līmenis ir jau gadiem ilgi, tātad situācija ir stabila. Cita lieta, ka nevienā nozarē mēs neredzam situācijas vērtējuma paaugstināšanos, bet ir pazeminājumi. Taču kopējā risku situācija mūsu reģionā ir stabila, lai gan nekādi uzlabojumi nav vērojami.
Latvijas izaugsmi lielā mērā nosaka eksports, taču tā ir arī atkarība no ārējiem tirgiem. Kā jūs vērtējat, kuri tirgi ir ar vislielāko potenciālu mūsu eksportētājiem?
Vēl joprojām kā galveno eksporta tirgu es redzu Rietumeiropu, kur mums konkurences priekšrocības. Taču redzams, ka pieaug eksports reģiona iekšienē starp Centrāleiropas valstīm. Kopumā jāteic, ka eksporta tirgi var būt jebkurā reģionā. Viens no perspektīviem tirgiem ir Āzija. Riski un iespējas ir visur, tas lielā mērā atkarīgs arī no nozares.
Kā vērtējat Ķīnas tirgu, par kuru interesējas mūsu uzņēmumi?
Tas ir ļoti sarežģīts tirgus, taču ar lielām iespējām. Ja gribat ieiet šajā tirgū, nepieciešami nišas produkti pietiekami lielos apjomos. Vislabākais ir vairākiem eksportētājiem apvienoties un kopā mēģināt ieiet šajā tirgū.
Vairāki mūsu eksportētāji teikuši, ka viņiem ir bēdīga pieredze ar sadarbības partneriem trešajās valstīs, īpaši Ķīnā. Ko darīt uzņēmējiem?
Jā, lai aizsargātu uzņēmējus, mēs piedāvājam darījumu un izrakstīto rēķinu apdrošināšanu, un varam sniegt informāciju par sadarbības partneriem un to riska novērtējumu. Piemēram, Ķīnā Coface ir partneri, ar kuriem sadarbojamies, un mums ir datubāze par uzņēmumiem. Ja kādam Latvijas uzņēmumam ir šaubas par savu darījuma partneri kādā no valstīm, ne tikai Ķīnā, tas var vērsties pie mums, lai nopirktu informāciju. Kopumā mūsu datubāzē ir informācija par 65 miljoniem uzņēmumu.
Jūsu galvenie pakalpojumi tātad saistīti ar darījumu apdrošināšanu un informācijas nodrošināšanu – gan par uzņēmumu, gan nozari, gan valsti. Vai tos var atļauties tikai lielie uzņēmumi vai arī mazie un vidēji?
80% mūsu klientu ir mazie un vidējie uzņēmumi, tā tas ir arī Latvijā. Mēs strādājam ar uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir, sākot no viena miljona eiro. Vispieprasītākais pakalpojums ir tieši nodrošinājums ar informāciju