Atpūtai un kultūrai tērē vairāk

Laukos straujāk

Mūsu valstī visai ierasti ir pārspriedumi, ka faktiski attīstība notiek tikai Rīgā, tomēr statistikas skaitļi uzskatāmi liecina, ka kopš finanšu krīzes laika iedzīvotāju tēriņi dažādiem ar kultūru un atpūtu saistītiem pasākumiem laukos ir pieauguši ievērojami straujāk nekā Rīgā. Protams, atšķirīgs ir līdzekļu apjoms, ko tā vai cita reģiona iedzīvotāji šim nolūkam var tērēt, un, nenoliedzami, nevar būt runas par to, ka lauku iedzīvotāji šajā ziņā varētu apsteigt Rīgas iedzīvotāju tēriņus. 

Kopumā mājsaimniecību tēriņi vidēji uz vienu iedzīvotāju kultūras un atpūtas izdevumiem 2016. gadā sasnieguši 332,93 eiro jeb 25,26 eiro mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kā jau iepriekš minēts, Rīgā salīdzinājumā ar pilsētām kopumā un lauku apvidiem šis skaitlis bijis augstāks, sasniedzot 406,26 eiro jeb 33,67 eiro mēnesī. Salīdzinājumam – pilsētās kopumā tēriņu apjoms kultūrai un atpūtai 2016. gadā bija 28,16 eiro, bet lauku iedzīvotājiem – 19,14 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. Jāpiebilst arī, ka 2015. gadā viens mājsaimniecības pārstāvis kultūras un atpūtas izdevumiem Latvijā tērējis vidēji 24,89 eiro mēnesī, līdz ar to gadu vēlāk fiksētais tēriņu pieaugums par 37 centiem mēnesī nav īpaši liels. Iemesls šādām izmaiņām varētu būt saistīts ar tā laika ekonomiskajām aktivitātēm valstī. Jāatceras, ka lielākā 2016. gada daļa tika aizvadīta pie krītošiem ekonomiskās izaugsmes tempiem, līdz ar to lēns tēriņu pieaugums izklaides vajadzībām varētu būt saistīts ar kopējo tautsaimniecības stāvokli. 
 

Redz izaugsmi

2016. gadā iedzīvotāju tēriņos kultūrai un atpūtai ir jūtamas visai kardinālas pārmaiņas, ja salīdzinām ar desmitgades sākumu vai brīdi, kad mūsu valsts tautsaimniecība nonāca zemākajā punktā iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā. Kopš tā laika iedzīvotāju tēriņi, kas saistīti ar kultūras un atpūtas aktivitātēm, uz vienu mājsaimniecības locekli bija pieauguši vidēji par 42%. 

Priecē tas, ka šajā laika periodā lauku iedzīvotāju tēriņi šim mērķim pieauguši divkārt straujāk nekā Rīgā. 

Proti, 2016. gadā lauku iedzīvotājiem, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, ar relaksācijas pasākumiem un intelektuālo bagātināšanos saistītie tēriņi kāpuši par 60,8%, savukārt Rīgā pieaugums sasniedzis 28%. Pilsētās kopumā šis skaitlis sasniedz 37%. Minētās atšķirības var skaidrot ar to, ka iepriekšējās finanšu krīzes laikā ienākumu plaisa starp Rīgas un attālāku reģionu iedzīvotājiem bija iespaidīgāka nekā tā dēvētajos treknajos gados vai ir patlaban. Turklāt attālākajos reģionos arī darba tiesisko attiecību kvalitāte darba devēju un ņēmēju starpā stipri vien atšķiras no tās, kāda ir Rīgā, tāpēc sociālā nodrošinājuma bāze lauku iedzīvotājiem nereti mēdz būt vājāka nekā galvaspilsētā. Tas sevišķi izpaudās krīzes laikā un likumsakarīgi noveda pie izdevumu krituma. Iedzīvotāju tēriņi par kultūras un atpūtas industrijas precēm un pakalpojumiem laukos 2010. gadā sasniedza vien 11,90 eiro mēnesī. Salīdzinājumam – Rīgā tie bija 26,21 eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā Rīgā patlaban.