"Balstoties uz esošo informāciju un noteikumiem, Latvijai tas ir izdevīgi," sacīja Bērziņš, kurš vēl trešdien projekta detaļas apspriedis ar AS Latvenergo vadību.
Bērziņš atzina, ka projekts attīstās ne pārāk ātri, taču pozitīvā virzienā. Viņš pieļāva, ka valstu starpā kāda vienošanās šajā jautājumā varētu tikt parakstīta ne ātrāk kā šī gada beigās.
Pašlaik sarunas par dalību projektā ar partneriem notiek energokompāniju līmenī, ko apliecināja Valsts prezidents, uzsverot, ka viņa rīcībā ir tieši Latvenergo sniegtā informācija par šo projektu - Latvija Visaginas AES projektā ir gatava piedalīties vienīgi uz ekonomiskā un komerciālā izdevīguma principiem.
Lietuvas prezidente žurnālistiem kopējā preses konferencē uzsvēra, ka Visaginas projekts ir būtisks visam reģionam un katrai no Baltijas valstīm, jo tas garantēs enerģētisko neatkarību un veicinās ekonomikas izaugsmi.
"Projekts veicinās un dos ekonomisko impulsu visam Baltijas reģionam," sacīja Grībauskaite.
Lietuvas prezidente minēja, ka koncesijas līgums AES projektam varētu tikt parakstīts jau šī gada jūnijā, pārnesot projekta attīstību nākamajā fāzē. Tāpat Valsts prezidenti sprieduši par sašķidrinātās dabasgāzes termināļu būvniecību un gaidāmo NATO samitu Čikāgā.
Prezidenta preses dienestā informē, ka Latvijas puse jau iepriekš ir apliecinājusi un arī šobrīd uzsver, ka Baltijas reģionā ģeogrāfiski un ekonomiski atbilstošākā ir Latvija. Vienlaikus Lietuvas puse sacīja, ka turpina virzīt savu nacionālo sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, kas iecerēts Klaipēdā. Lietuvas prezidente atzīmēja, ka Lietuva ir ieinteresēta nākotnē izmantot Latvijas gāzes krātuvi Inčukalnā. Tomēr abu valstu prezidenti apliecināja, ka Eiropas Komisijas veiktās priekšizpētes rezultāti tiks ņemti vērā neatkarīgi no valstu nacionālajiem projektiem.
apkalpošanai laikā no 2020. līdz 2027.gadam būs jāatvēl gandrīz visi jaunās spēkstacijas neto ieņēmumi par pārdoto elektroenerģiju, bet laikā no 2027. līdz 2038.gadam - aptuveni puse neto ieņēmumu.
Tiek lēsts, ka jaunā spēkstacija izmaksās līdz pieciem miljardiem eiro (3,5 miljardiem latu). Patlaban prognozēts, ka elektroenerģiju tā sāks ražot 2020.gadā.