Šajā kontekstā uzņēmēji pozitīvi raugās uz izskanējušo ieceri daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) novirzīt pašvaldību budžetos. Jāatgādina, ka pašlaik visi iekasētie šā nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti valsts budžetā.
Aptaujātie uzņēmēji uzsver, ka pašvaldībai jāgūst labums no tās teritorijā notiekošās saimnieciskās darbības, savukārt iegūtie līdzekļi jānovirza uzņēmējiem nepieciešamās publiskās infrastruktūras nodrošināšanā. Salaspils uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Balodis uzsver, ka šāda sistēma veiksmīgi darbojas vairākās Rietumeiropas valstīs un ir galvenais priekšnoteikums pašvaldības ieinteresētībai piesaistīt uzņēmējus. Arī citi biznesa cilvēki uzsver, ka šāds priekšlikums noteikti vairos pašvaldību ieinteresētību savā teritorijā notiekošās saimnieciskās darbības attīstībā un liks aizvien vairāk apzināties, ka uzņēmējs ir vērtība. Loģistikas uzņēmuma Miandum valdes loceklis un vienlaikus arī Ogres novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Didzis Mizis uzsver, ka ilgtermiņā cilvēki dzīvos tajās pašvaldībās, kurās ir darbvietas. Līdz ar to uzņēmējdarbības attīstība ilgtermiņā ir svarīgs instruments, lai piesaistītu pašvaldībai deklarētos iedzīvotājus.
Trūkst brīvu teritoriju
Jāteic - lai gan vajadzības visiem aptaujātiem uzņēmējiem ir gana līdzīgas, tomēr, kā atzīst viņi paši, situācija katrā pašvaldībā ir atšķirīga. Piemēram, Mārupē un Salaspilī, kā arī Ogrē kā viena no zināmām problēmām iezīmējas tas, ka teju visa pašvaldības teritorijā esošā zeme atrodas privātās rokās. Līdz ar to pašvaldībai pašai nav brīvas zemes, kuru piedāvāt potenciāliem investoriem. Mizis norāda, ka viens no potenciāliem papildu pašvaldību budžetā ienākošas naudas izlietojuma mērķiem varētu būt privāto zemju atpirkšana gadījumos, kad ir konkrēts investors, kuram to piedāvāt. Taču tas pat neesot nepieciešams visos gadījumos, jo, kā stāsta Mizis, saskaņā ar normatīvo regulējumu pašvaldībām ir tiesības veikt ieguldījumus degradētajās ēkās, kas atrodas privātā teritorijā. Tam šajā plānošanas periodā būšot iespējams arī piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu naudu. Savukārt Balodis piebilst, ka liels pašvaldības ieguldījums būtu, ja publiskā infrastruktūra, piemēram, pievadceļš, elektrība, ūdens, kanalizācija, tiktu nodrošināta arī privātai teritorijai, kuru īrē investors. Runājot par Salaspils pašvaldību, Balodis stāsta, ka kādam investoram jau ir konkrēta iecere būvēt lielu industriālo parku 60 hektāru platībā, kur varētu darboties 40 uzņēmēju, pārsvarā no loģistikas nozares, un no pašvaldības tiek sagaidīts atbalsts industriālā parka darbībai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanā. Savukārt viena no lielākajiem Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošajiem uzņēmumiem - SIA Verems - valdes priekšsēdētājs Jānis Staris uzsver, ka Rēzeknes novadā vēl esot vieta, kur strādāt vēl vismaz pāris uzņēmējiem, kas tur varētu atvērt savas ražotnes.
Situācija ir atšķirīga
Staris uzskata, ka arī ar darbaspēka piesaisti problēmu nebūtu, jo esot rezerves. Tāpēc daļas UIN novirzīšana pašvaldību budžetā būtu labs palīgs uzņēmumiem nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanai. Kā galvenās praktiskās nepieciešamības, tiesa gan, ne paša pārstāvētajam uzņēmumam, bet investoriem vispār, Staris min sakārtotus ceļus, pieejamas ūdens un kanalizācijas sistēmas, kā arī pietiekamas elektrības jaudas.
To, ka nepietiekamas elektrības jaudas ir viena no būtiskām problēmām, kuras risināšanā jāiesaistās pašvaldībai, atzīst Mizis, kurš min konkrētu industriālo zonu Ogrē, kas it kā būtu gatava uzņemt investoru, taču problēma ir tieši ar elektrības pieslēgumu. No pašvaldības puses šajā jautājumā pagaidām pozitīvas virzības neesot, jo tas prasa pārāk lielas investīcijas. Taču, kā uzsver Mizis, uzņēmēji no pašvaldības sagaida, ka tā risinās ne tikai sociālos un komunālos, bet arī saimnieciskos jautājumus, jo investors, kuram ir plašas izvēles iespējas, kur izvietot savu ražotni, to darīs tajā pašvaldībā, kura spēj piedāvāt vislabāko infrastruktūru. Tam piekrīt arī Mārupes uzņēmēju biedrības valdes loceklis Silvestrs Savickis. Viņš uzsver, ka Mārupes pašvaldībā darbaspēka pieejamība nav problēma. Taču pašvaldības atbalsts tiek gaidīts gan vietējo ceļu sakārtošanā, gan tādu ceļu izbūvē, kas Mārupi savienotu ar lielajām valsts nozīmes maģistrālēm. Kā vienu no prioritāri risināmiem jautājumiem Mārupē Savickis min platjoslas interneta pieejamības nodrošināšanu visā pašvaldības teritorijā.
Savukārt Bauskas uzņēmējs, SIA Kronis direktors Aivars Svarenieks uzskata, ka Bauskas pašvaldības galvenais uzdevums būtu pašai aktīvi meklēt investorus. "Es uzskatu, ka publiskā infrastruktūra mūsu novadā ir labi attīstīta, mums ir ko piedāvāt uzņēmējiem, kas te vēlētos strādāt. Taču pašvaldība nedrīkst tikai pasīvi gaidīt, kad kāds par mums ieinteresēsies. Potenciālie investori ir pašiem aktīvi jāuzrunā," ir pārliecināts Svarenieks.
Bauskas novada uzņēmējs gan arī atzīst, ka, protams, investori jāizvērtē, analizējot, vai to piedāvājums atbilst katras pašvaldības specifiskajiem apstākļiem un pieejamiem resursiem. "Piemēram, Bauskas novadā nevar izvietot ražotni ar tūkstoti darbvietu, taču vairāk nekā simt darbvietu būtu optimāls risinājums. Pašvaldībai ir jābūt kā mazai valstij, kas pati vada savu saimniecību. Tādēļ es arī atbalstu lielāku nodokļu pārdali starp valsti un pašvaldību. Ja pašvaldība saņems daļu UIN, tā noteikti būs daudz aktīvāka investīciju piesaistē. Tāpat mēs, uzņēmēji, sagaidām, ka pašvaldība aktīvāk iesaistītos profesionālās izglītības nodrošināšanā, jo kvalificēta darbaspēka pieejamība ir teju primārais, kas interesē katru uzņēmēju," teic Svarenieks.