Var teikt, ka aukstasinīgs lēmums ir labāks par emocionālu lēmumu, bet gluži vienmēr tā nav divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, emocijām jābūt daļai no lēmuma, kas nāk cilvēkiem par labu. Ko darītu Rietumu valdības, ja pasaulē jaudīgākais algoritms teiktu, ka atbalstīt Ukrainu nav saprātīgi? Dažos aspektos algoritmam varētu būt taisnība, taču cilvēkiem ir tiesības risināt problēmas savas izpratnes ietvaros, un emocijas, piemēram, bailes no Krievijas iebrukuma, noteikti ir sabiedrības izpratnes sastāvdaļa. Otrkārt, kā sodīt mašīnu, kas izdara noziegumu? Atslēgt tai elektrību? Saūda Arābijas valdība ir lēmusi par pilsonības piešķiršanu robotei Sofijai. Pilsonim ir jābūt personai, kas ir atbildīga par savām darbībām, taču mēs nevaram prasīt atbildību no mašīnas.
Piemēri, protams, ir dažādi. Savulaik medijā The Washington Post tika publicēts pētījums par COMPAS – sistēmu, kas ASV tiesās nosaka drošības naudas apmēru, analizējot vairākus parametrus (rase nav viens no tiem) par iespējamo likumpārkāpēju. Pētījums norādīja uz neobjektivitāti sistēmā: melnādainie tika atbrīvoti pret lielāku drošības naudu nekā baltie. Analizējot notikumus, kas sekoja atbrīvošanai pret drošības naudu, žurnālisti secināja, ka cilvēki, kuriem noteikta lielāka drošības nauda, biežāk izdarīja atkārtotu noziegumu. Dati bija gandrīz identiski baltādainajiem un melnādainajiem, tāpēc prognoze, kas ietverta sistēmā COMPAS, nebija rasistiski neobjektīva. Galu galā nācās izdarīt secinājumu, ka ASV melnādainie noziedznieki biežāk izdara atkārtotus noziegumus un tā nav COMPAS vaina. Un tomēr cilvēks, kurš spriež tiesu, iespējams, izvēlētos neprasīt lielāku drošības naudu trūcīgākiem ļaudīm, kuri nevar to atļauties, jo palikšana cietumā viņiem nozīmētu darba zaudēšanu un smagāka nozieguma izdarīšanas risku nākotnē.
Mākslīgais intelekts nevar strādāt juristu vietā, tomēr var sniegt būtisku atbalstu notāru ikdienā. Piemēram, mākslīgais intelekts var sastādīt vienkāršu testamentu. Tāpat arī reģistri varētu kļūt par pagātni un informācijas ieguve datubāzē varētu kļūt pilnībā automatizēta.
Katrā tehnoloģiskajā progresā, protams, ir zaudētāji. No mākslīgā intelekta ienākšanas visvairāk cieš zema līmeņa «baltās apkaklītes» – advokātu palīgi un citi juristu biroju darbinieki. It īpaši lielas juridiskās firmas, kuru darba galvenais produkts ir juridiskie atzinumi un rakstiskas konsultācijas, var izmantot mākslīgā intelekta sistēmas, lai paātrinātu sava darba tālākpārdošanu citiem klientiem, tādējādi bez darba atstājot zemāka līmeņa juridiskās nozares darbiniekus.