Likuma grozījumus izstrādāja Tieslietu ministrija, un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pauž: "Jaunu, atsevišķu administratīvā pārkāpuma un noziedzīga nodarījuma sastāvu noteikšana tieši par aplokšņu algu izmaksāšanu nodrošinās efektīvāku šādu likumpārkāpumu atklāšanas, izmeklēšanas un pierādīšanas darbu, un cīņa ar aplokšņu algu izmaksātājiem dos pozitīvus rezultātus."
Līdz ar jauno grozījumu spēkā stāšanos "aplokšņu algu izmaksātājus varēs efektīvāk saukt pie atbildības, mazināsies to nesodāmības sajūta, kā rezultātā samazināsies ēnu ekonomikas īpatsvars", uzsver ministrs.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā stāsta, ka arī turpmāk galvenais uzsvars tiks likts uz preventīvajiem pasākumiem, jo mērķis ir panākt, ka nodokļi tiek samaksāti, nevis sodīšanu, kas ir tikai galējs līdzeklis gadījumos, kad prevencija nestrādā.
Ticamības faktors
Pelēkā stāsta, ka kontroles mehānismi attiecībā uz aplokšņu algu maksāšanu ir trīs: darba devēju iesniegto ziņojumu ticamības pārbaude, tematiskās pārbaudes, kā arī nodokļu audits. Kā norāda Pelēkā, viens no vienkāršākajiem un valstij izmaksu ziņā arī lētākajiem veidiem ir tieši iesniegto darba devēju iesniegto ziņojumu ticamības pārbaude elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS). "Ir izstrādāti kritēriji, pēc kuriem uzņēmumu var ierindot riska grupā saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu. Uzņēmumam, kurš "iekrīt" riska grupā, EDS parādās brīdinājums, un uzņēmējam ir iespēja pašam veikt aprēķinu labojumus iepriekš iesniegtajās deklarācijās, papildus aprēķinot un samaksājot nodokļus. Taču, ja no uzņēmēja puses neseko iepriekšminētā rīcība, mēs ejam tematiskajās pārbaudēs un veicam nodokļu auditus. Jāpiebilst, ka 90% darba, izveidojot uzņēmumu riska sarakstu pēc noteiktajiem kritērijiem, veic datorprogramma," skaidro Pelēkā.
2015. gadā pēc šāda brīdinājuma saņemšanas EDS nodokļu maksātāji paši aprēķinājuši papildu samaksājamos nodokļus četru miljonu 720 000 eiro apmērā. Tāpat pēc brīdinājuma saņemšanas uzņēmēji paši legalizējuši vairāk nekā 16 000 darbinieku. VID 174 nodokļu auditos papildus aprēķinājis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un soda naudas kopumā četru miljonu 361 tūkstoša eiro apmērā. Saistībā ar algu izmaksām aploksnēs 89 nodokļu auditos papildus aprēķinātas VSAOI un soda nauda divu miljonu 590 tūkstošu eiro apmērā, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis un soda nauda 1254,2 tūkstošu eiro apmērā.
Izaicinājums tiesnešiem
Pelēkā uzsver, ka, kaut arī aplokšņu algu izmaksas faktus ir visai sarežģīti pierādīt, nodokļu auditos tiek meklēti avoti, no kuriem šādas algas varētu tikt maksātas. Viena no metodēm, kuru arī izmanto VID, ir fizisko personu (darba ņēmēju) pārbaude, lai noskaidrotu, vai viņu izdevumi nepārsniedz oficiālos ienākumus. Saskaņā ar jauno Krimināllikuma normu, ja nodokļu auditā tiks atklāta aplokšņu algu maksāšana lielos apmēros, Finanšu policijas pārvalde par šādiem gadījumiem ierosinās kriminālprocesu.
Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris Siliņš stāsta, ka prokurors būs tas, kurš izlems, vai celt apsūdzību un lietu nodot kriminālvajāšanai. Siliņš prognozē, ka no kriminālprocesa ierosināšanas līdz tiesai varētu paiet apmēram pusgads. "Tā kā likumā noteikto soda mēru amplitūda par konkrēto pārkāpumu - izvairīšanos no nodokļiem lielos apmēros - ir gana plaša, sākot no piespiedu darba un naudas soda līdz pat brīvības atņemšanai līdz četriem gadiem, tiesnešiem būs sarežģīts uzdevums izvērtēt, kāds soda mērs katrā gadījumā piemērojams. Tas tiks noteikts, izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, nodarīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, piemēram, vai iepriekš arī izdarīti kādi likumpārkāpumi. Jāuzsver, lai kāds soda mērs arī netiktu piemērots, vaininieks būs krimināli sodīts," skaidro Siliņš un piebilst, ka šis apstāklis varētu daudzus potenciālos likuma pārkāpējus atturēt no pārkāpuma izdarīšanas.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune gan norāda, ka diezin vai paaugstinātā atbildība atturēs pašus lielākos pārkāpējus, tomēr viņa atzīst, ka stingrāku soda mēru ieviešana bijusi vajadzīga. "Man ir lielas bažas, ka līdz ar grāmatveža atbildības ieviešanu no darba profesijā aizies tieši tie labākie un godīgākie profesionāļi un par grāmatvežiem un valdes locekļiem vienā personā tiks pieņemti cilvēki no Baltkrievijas un Moldovas. Tāda tendence iezīmējusies jau pašlaik, un nozarei tas par labu nenāk," savu nostāju pauž Caune.
Grāmatveža atbildība
Atšķirīgs redzējums gan ir Kokrūpniecības federācijas izpilddirektoram Kristapam Klausam, kurš norāda, ka līdztekus valdes locekļa atbildībai arī grāmatveža atbildības noteikšana varētu mazināt krāpšanos ar nodokļu nomaksu, jo grāmatvedis "negribēs riskēt ar savu ādu". Klauss arī atzīst, ka grūtākais būs pierādīt, kā tiek maksātas algas aploksnē, jo ne vienmēr to avots ir kādas citas nelikumības, piemēram, krāpniecība ar pievienotās vērtības nodokli. Viens no pelēkās naudas avotiem var būt arī īpašnieku izņemtas dividendes, jo par tām maksājamais nodoklis tomēr ir mazāks nekā darbaspēka nodokļi, norāda uzņēmējs.
Savukārt Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs bilst, ka līdztekus ieviestajai kriminālatbildībai par aplokšņu algu maksāšanu vajadzīga tirgus sakārtošana, jo "pie pašreizējās nesakārtotās vides būvniecībā un samērā zemākās cenas principa iepirkumos mazie apakšuzņēmēji algu maksāšanu aploksnē diezin vai pārtrauks".