Nesen Latvijas Bankas organizētajā diskusijā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norādīja, ka patērētāju aktivitātes kritums pavasarī lielā mērā bija skaidrojams ne tikai ar piesardzīgākiem iedzīvotāju tēriņiem, bet arī ar to, ka cilvēki nereti izvairījās doties uz veikaliem, lai vispār naudu tērētu. Tas atspoguļojās arī kopējā tautsaimniecībā, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī kopumā pasaulē, kur, pēc ekonomistu domām, šā gada otrais ceturksnis ir bijis vissliktākais periods, vērtējot ilgā laika posmā. Taču nupat aizgājušais trešais ceturksnis būs demonstrējis izaugsmes tempus, kādi līdz šim vēl arī nav bijuši. Rēķinot ekonomikas izmaiņas ceturksni pret ceturksni, tās šogad tiešām bijušas visai kontrastainas un ar kāpumu un kritumu zigzagiem ieies vēsturē, tomēr daudz svarīgāks jautājums ir ekonomikas tālākā atveseļošanās un tas, kas mūs sagaida nākotnē.
Sākumā lēciens
Ja paraugās uz ekonomisko rādītāju prognozēm un to pārmaiņām, tad var teikt, ka šis gads galu galā ir izvērties labāks, nekā gaidīts. Latvijas Banka sākotnēji prognozēja, ka Covid-19 ietekmē mūsu valsts ekonomiskais kritums šogad varētu sasniegt 7,5%, tomēr pēc pārskatītajām prognozēm centrālā banka lēš, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums sasniegs vien 4,7%. "Sliktākais ir aiz muguras," uzskata Kazāks, vērtējot ekonomisko konjunktūru, kā arī vēl gaidāmos fiskālos ekonomiskos stimulus, kuri lielākā mērā varētu tikai sākties, ekonomikā vairāk ieplūstot valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu naudai. Attiecībā uz situāciju tautsaimniecībā centrālās bankas vadītājs uzsver, ka šī krīze nav finanšu krīze, bet ekonomikas krīze, ko izraisījušas Covid-19 pandēmijas sekas. Tāpēc, viņaprāt, galvenais ir panākt, lai šī ekonomikas krīze neizvēršas finanšu krīzē ar plašāku ietekmi un grūtāku atgūšanos, taču kopumā pašreizējie atbalsta pasākumi esot vērtējami pozitīvi. Šajā ziņā ļoti nozīmīgi ir iedzīvotāju tēriņi, un Kazāks pauž gandarījumu, ka, neraugoties uz bezdarba palielināšanos, tā pieaugums nav bijis tik liels, kā būtu bijis citkārt pie šāda ekonomikas krituma.
Raugoties uz situāciju, centrālā banka attīstības perspektīvas vērtē pozitīvi, patlaban izsakot prognozi par to, ka nākamajā gadā IKP varētu pieaugt par 5,1%, bet 2022. gadā – par 5%. No tā izriet, ka nākamgad labklājība vēl nebūs pirmspandēmijas līmenī. Te jāatceras, ka šā gada ziemā Latvijas tautsaimniecība bija sasniegusi savu vēsturiski līdz šim augstāko punktu. Ja scenāriji tiešām būs labvēlīgi, atgriezties pie izaugsmes mūsu valsts varētu aiznākamajā gadā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 2. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!