Volstrītas indekss Dow Jones Industrial Average saruka par 10,0% jeb aptuveni 2350 punktiem līdz 21 200,62 punktiem, piedzīvojot ļaunāko tirdzniecības sesiju kopš 1987.gada.
Londonas biržas indekss FTSE 100 kritās par 10,9%, piedzīvojot savu sliktāko dienu kopš 1987.gada.
Frankfurtes biržas indekss DAX dienu noslēdza ar 12,24% kritumu, un tas bija straujākais šī indeksa kritums, kāds reģistrēts kopš 1989.gada.
Parīzes biržas indekss CAC 40 kritās par 12,28%, kas ir lielākais šī indeksa vienas dienas kritums tā vēsturē.
Milānas biržas indeks FTSE MIB saruka par 16,9% līdz 14 894, 44 punktiem, un tas ir sliktākais rādītājs kopš šī indeksa ieviešanas 1998.gadā.
Uzņēmējdarbībai Itālijā praktiski stāvot dīkā un jaunā koronavīrusa gadījumu skaitam pasaulē turpinot pieaugt, Volstrītu satricināja vairāki paziņojumi, kas vedināja uz domām, ka aktivitāte pasaules lielākajā ekonomikā, kuras virzītājspēks ir pakalpojumi, varētu apsīkt.
Tika paziņots, ka koronavīrusa draudu dēļ ir atcelti vai atlikti nozīmīgi sporta čempionāti un ir slēgta Kalifornijas Disnejlenda.
"Grimšana ir process, tas nav vienas dienas process," sacīja Prudential Financial galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.
"Tagad doma par recesiju ir daļa no stāsta. Vai mēs ieejam tajā? Ja tas notiek, cik dziļa tā būs? Vai mēs atgūsimies otrajā pusgadā?"
Satraukumu palielināja ASV lēmums liegt ieceļošanu no ES dalībvalstīm, kas saasināja jau tā trauslās attiecības starp Vašingtonu un Briseli un smagi skāra aviosabiedrības. Aviokompāniju United Airlines un Delta Air Lines akciju cenas saruka par vairāk nekā 20%, bet ASV aviobūvnieka Boeing akcijas cena kritās par 18,1%.
Kruīzu kompānijas Carnival Cruise Line kritās par 31,2%.
Kritumu Volstrītā uz neilgu laiku piebremzēja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) paziņojums par papildus 1,5 triljonu dolāru injekciju finanšu tirgos šonedēļ un par mērenes kvantitatīvās mīkstināšanas programmas uzsākšanu.
Investorus maz pārliecināja arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums par ārkārtas pasākumiem ekonomikas stimulēšanai, tostarp palielinot obligāciju uzpirkšanas programmu šim gadam par 120 miljardiem eiro.
Vēl ECB padome sēdē Frankfurtē nolēma paplašināt lēto aizdevumu programmu bankām, lai "atbalstītu bankas aizdevumu izsniegšanā tiem, kurus visvairāk skārusi koronavīrusa izplatīšanās, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem" , sacīts ECB paziņojumā.
Turpināja kristies arī ar naftu saistīto uzņēmumu akcijas, jēlnaftas cenām sarūkot līdz daudzu gadu zemākajiem līmeņiem pieprasījuma prognozes pasliktināšanās dēļ.
ASV biržu indekss Dow Jones Industrial Average ceturtdien kritās par 10,0% līdz 21 200,62 punktiem, indekss Standard & Poor's 500 saruka par 9,5% līdz 2480,64 punktiem, bet indekss Nasdaq Composite samazinājās par 9,4% līdz 7201,80 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 10,9% līdz 5237,48 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 12,2% līdz 9161,13 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 12,3% līdz 4044,26 punktiem. Milānas biržas indekss FTSE MIB kritās par 16,9% līdz 14 894,44 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien kritās par 4,5% līdz 31,50 ASV dolāriem par barelu. Brent markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 7,2% līdz 31,50 dolāriem par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,1270 līdz 1,1179 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2820 līdz 1,2557 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 104,54 līdz 104,79 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 87,91 līdz 88,96 pensiem par eiro.