"Dzintara stāsts" nav mūsu ekonomikas ikdiena

Par pašu Dzintaru jau iepriekšējos gados tika izteikti viedokļi, ka tā vietā, lai aktīvāk meklētu noieta iespējas rietumvalstīs, kur ekonomikas bāze ir augstāka un norises paredzamākas, uzņēmums pārāk orientējās uz bijušās PSRS valstu tirgiem jeb, vienkāršotā valodā runājot, mēģina pastāvēt uz "nostalģijas rēķina". Lai arī minētās konkrētā kosmētikas ražotāja problēmas Latvijas ekonomikas kontekstā drīzāk būtu vērtējamas kā atsevišķs gadījums, nevis vispārēja sistēma, nekādā gadījumā nevar teikt, ka ar uzņēmumu konkurētspēju Latvijā viss būtu kārtībā. Šajā gadījumā galvenā problēma ir saistīta ar to, ka ekonomikā dominē nozares ar zemu pievienoto vērtību, kas ir galvenais šķērslis kopējam labklājības pieaugumam valstī.

Nav unikāls

"Dzintara gadījums nav unikāls, bet varētu kļūt par alegoriju notiekošajām pārmaiņām Latvijas ekonomikā. Uzmanība tieši Dzintaram ir pievērsta zīmola atpazīstamības dēļ, bet līdzīgi procesi ar mazāk zināmiem zīmoliem notiek nepārtraukti. Ir biznesa modeļi, kuri sevi vienkārši izsmeļ. Tas, ka, pienācīgi nenovērtējot pārmaiņu izaicinājumu nopietnību, ik pa laikam darbību spiesti pārtraukt pat globāli spēcīgi zīmoli, ir piedzīvots arī agrāk. Kodak liktenis, Nokia pieredze un nesenais britu tūrisma giganta Thomas Cook gadījums ir tikai daži no tiem," situāciju vērtē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. 

Viņaprāt, sarežģījumus rada izvēlētā biznesa modeļa potenciāla izsīkums, kas vairs neatbilst tirgus un pircēju diktētajām izmaiņām, turklāt problēmas pastiprina īpašnieka un vadības nespēja pieņemt radikālus lēmumus. "Nereti tas reducējams uz vienkāršu ietiepību. Īpašniekiem un vadības pārstāvjiem ir jābūt pietiekami paškritiskiem, lai nenogulētu to pagriezienu, aiz kura vairs nav ceļa atpakaļ. Pasaulē ir pieņemts, ka noteiktos mirkļos īpašnieki paiet malā, lai uzņēmumam ļautu augt. Tomēr tas ne vienmēr notiek bez cīņas, jo vīzijas par attīstību var būtiski atšķirties," spriež ekonomists. Viņaprāt, Latvijā tas ir izteikti, piemēram, mentalitātes un vēstures dēļ. 

Arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš notikumus ap Dzintaru vērtē kā "atsevišķu gadījumu". Viņš neuzskata, ka tas raksturotu kādu sistēmisku problēmu valsts pusē vai uzņēmējdarbības vidē kopumā. Pēc eksperta domām, to apliecina citi nozarē veiksmīgi strādājoši uzņēmumi. "Būtisks tirgus ekonomikas uzdevums ir veicināt darbaspēka, kā arī kapitālu plūsmu uz efektīviem un inovatīvākiem uzņēmumiem vai nozarēm, kas šos resursus spēj labāk izmantot. Bez šāda procesa nevaram cerēt uz ilgtermiņa ienākumu pieaugumu," skaidro Āboliņš.

Jācīnās par vērtību

"Sarežģīti vispārināt, bet subjektīvi vērojami, kas sasummējušies, varētu liecināt, ka Latvijā ir daudz vidēju un mazu pagaidām veiksmīgu uzņēmumu, kuru nākotnes perspektīvas apdraud bailes izvirzīt ambiciozus izaugsmes mērķus. Nereti par šķērsli kļūst īpašnieku pārmērīgā vēlme visu kontrolēt, nespēja pieņemt jaunu skatījumu un pārmaiņas, kā arī attīstības ideju trūkums, jo šobrīd taču viss ir labi. Tomēr tehnoloģiju, digitalizācijas un demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumu riski, kas nereti vēl tiek uztverti kā kaut kas abstrakts, daudzus uzņēmumus noliks zem sitiena," situāciju Latvijas biznesa vidē vērtē Gašpuitis.