Iespaidīgais inflācijas lēciens un procenta likmju pamatīgais kāpums ir palicis pagātnē, tomēr šo procesu blaknes aizvien ir izjūtamas, iepinot gan Latvijas, gan pārējās pasaules tautsaimniecības stagnācijas valgos.
Mūsu valsts ekonomika šā gada otrajā ceturksnī ir piedzīvojusi vien formālu izaugsmi un saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu gada laikā ir pieaugusi vien par procenta desmitdaļu.
Vēl pērn vasaras beigās šāgada valsts budžeta ieņēmumi tika balstīti uz 2,5% vērtu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi. Tomēr patlaban diezgan nepārprotami ir skaidrs, ka tādu ekonomisko kāpumu neizdosies panākt. Tas gan nenozīmē, ka valstij strauji jāmazina izdevumi, tomēr taupības brīža atnākšanu pilnībā nevar izslēgt. Tikmēr gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem daudzās jomās taupības režīms jau ir sācies. Tas atspoguļojas, piemēram, vājajā patēriņā, un te jāatceras pāris procentu vērtais mazumtirdzniecības apjomu kritums, salīdzinot ar atbilstošu periodu pērn.
Par to, vai šāda situācija ir uz palikšanu vai arī ir cerības uz izaugsmes paātrināšanos, Diena vaicāja ekonomistiem.
Eksporta nedienas
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka Latvijas tautsaimniecības veikums šā gada otrajā ceturksnī bija pārsteidzoši vājš. "Lejupslīde apstrādes rūpniecībā un eksportā bija gaidāma, un šī negatīvā inerce saglabāsies arī turpmākajos mēnešos. Gada sākumā virzība šajos sektoros iezīmējās nedaudz pozitīvāk, tas ir, tika sagaidīts, ka stabilizācija ritēs pārliecinošāk," situāciju ieskicē D. Gašpuitis.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 30. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00