IKP otrajā ceturksnī ir krities par 0,3% salīdzinājumā ar pirmo ceturksni (tiesa, kritums ir uz pusi samazināts). Diemžēl noskaņojuma rādītāji un citi operatīvie dati lielas cerības par izaugsmi nesniedz arī šā gada trešajam ceturksnim – to atspoguļo, piemēram, Operatīvās modeļu aplēses. Ekonomikas motors jeb "iekustinātājs" (latīņu valodas vārda mōtor tulkojums) ir noslāpis.
Kas noteica vājināšanos 2023. gada otrajā ceturksnī no IKP izlietojuma aspekta? Kritumu noteica neliels iedzīvotāju patēriņa, investīciju un eksporta samazinājums. Ņemot vērā, ka iekšējās un ārējās pieprasījuma vajadzības otrajā ceturksnī mazinājās, tās spēja segt esošās noliktavu un veikalu plauktu rezerves, mazinot nepieciešamību pēc importa.
Privātais patēriņš pēc negaidīti, pat neticami augstā kāpuma pagājušā gada pēdējā ceturksnī kļūst arvien vājāks, un kādu būtiskāku uzlabojumu var gaidīt vien rudenī, kad cīņā "Inflācija pret algu pieaugumu" beidzot sāks virsroku ņemt algas, uzlabojot iedzīvotāju pirktspēju. Rudens gan nāk ar kārtējiem apkures sezonas izaicinājumiem, tomēr domāju, ka šajā sezonā esam tiem krietni sagatavotāki nekā iepriekš.
Investīciju dinamika atgādina mēģinājumu iedarbināt transportlīdzekli ar gandrīz izlādējušos akumulatoru – neliela rūkoņa, un tad noslāpst. Investīciju līmenis gada pirmajā ceturksnī pēc ilgstoša klusuma "ierūcās" negaidīti, tomēr ticami skaļi, kas gan pamatā skaidrojams ar prāvu ekspluatācijā nodotu investīciju projektu birumu. Bet ar to arī "rūkoņa" beidzās, un otrajā ceturksnī jau atkal ir nepatīkams klusums. Reizēm gan tas mulsina, jo ikdienā visapkārt redzam milzum daudz būvdarbu. Iespējams, ka investīciju līmenis nav novērtēts un tiks pārskatīts līdz ar jauniem ekspluatācijā nodotiem prāvākiem projektiem.
Ne pārāk iepriecinoša dinamika ir arī Latvijas preču un pakalpojumu reālajam eksportam, kur galveno izaugsmes vilcēja lomu ir pārņēmis pakalpojumu sektors, preču eksportam iepaliekot. Koksnes produktu eksportam turpinās vājuma periods – pieprasījumu ir mazinājusi būvniecības bremzēšanās tirdzniecības partnervalstīs. Šogad sliktas ziņas ir arī graudu eksportam – laikapstākļu dēļ bojāta graudu kvalitāte (attiecīgi arī pārdošanas cena), pat nerunājot par daļu pilnībā izpostītās ražas. Līdz ar to nav pamata lielam optimismam par eksporta izaugsmi līdz pat gada izskaņai.
Kopumā varam secināt, ka vāji darbojas gan Latvijas ekonomikas "iekšdedzes dzinējs" (iekšzemes pieprasījums), gan "ārdedzes dzinējs" (ārējais pieprasījums) un simbolisko atvasaru makroekonomiskajos rādītājos diez vai šogad sagaidīsim.