Pārdzīvojusi pagājušā gadsimta karus, vēlāk – 1992. gadā, kad vēl viena ražotnes ēka atradās Pāces Sadzīves pakalpojumu kombinātā –, arī lielu ugunsgrēku, tagad Dina Derkevica vadītā fabrika piedzīvojusi augšupeju. Dins un viņa sieva Jolanta strādā pie aizvien jaunu produktu piedāvājuma un tagad tos eksportē jau uz 16 valstīm, vistālāk austrumos no tām ir Japāna.
"Cilvēkiem ir raksturīgi baidīties uzsākt ko jaunu, bet baidīties nevajag. Vajag darboties. Ja ir divas rokas, divas kājas un galva uz pleciem, strādāt var. Un, ja strādāsi, tad kaut ko arī sasniegsi," uzskata Vilnas fabrikas saimnieks Derkevics.
Vilnu mazgā ar rokām
Publicitāti Pāces Vilnas fabrika ieguva 2015. gada novembrī, kad pirms valsts svētkiem ražotnē ieradās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, lai iepazītos ar uzņēmēju darbību Dundagas pusē. "Mums veiksmes stāsts ir izdevies. Sākām ar vienu eksporta valsti – Dāniju. Tagad 90% no fabrikā saražotā ir eksports, un tikai 10% paliek vietējam tirgum," lepojas Derkevics.
Pirmo viņš izrāda ražotnes galveno darbarīku – Vācijā ražotu vilnas mazgājamo mašīnu, kas te uzstādīta 1928. gadā. "Kā apgalvoja Vācijas uzņēmums, kas šo mašīnu ražojis, Eiropā tā varētu būt vienīgā, kas saglabājusies. Tiesa, tagad šis uzņēmums ražo auto rezerves daļas, bet mēs ar šo mašīnu joprojām mazgājam vilnu. Pamatojums tam ir vienkāršs – visās jaunajās, pēdējo 15–20 gadu laikā izgudrotajās mašīnās pielieto ķīmisko mazgāšanas metodi jeb tā saucamo karbonizēšanu," stāsta uzņēmuma saimnieks un turpina: "Ķīmiski mazgājot vilnu, no tās tiek izmazgāti visi piejaukumi – vilna kļūst sniegbalta, tīra, bez neviena dadzīša, taču lanolīna līmenis tajā krītas par 60%. Mēs vilnu šajā mašīnā, ievērojot noteiktu temperatūru, mazgājam ar rokām – pie mazgāšanas strādā trīs vīri. Tas ir smags darbs. Taču tādējādi lanolīna līmeni noturam par 70%."
Lanolīns vilnai arī piešķir tai raksturīgo efektu – ziemā silda, vasarā dzesē. Jo augstāks ir lanolīna līmenis, jo kvalitatīvāka vilna. "Manā skatījumā karbonizēta vilna vairs nav tīra vilna, vilnas šķiedra ir, bet savu funkciju neveic. Arī pēc taustes tā jūtami atšķiras – kļūst mīksta, pūkaina. Jā, īsta vilna "kož", bet tieši šī īpašība veicina termoregulāciju. Tāpēc, piemēram, Kaukāza valstīs karstā laikā valkā vilnas apmetņus un cepures. Ņemot to vērā, arī mēs esam izstrādājuši jaunu produktu – vilnas segas un spilvenus ar kokvilnas un lina pārvalkiem," skaidro Derkevics.
Izrādot pārējās telpas un iekārtas, saimnieks stāsta: "Padomju laikos šī Latvijas fabrika bija lielākā dzijas piegādātāja Krievijai. Esam saglābuši visu, ko varam. Lēnām fabriku restaurējam. Pašlaik uzņēmumā darbinieki strādā vienā maiņā, vecās mašīnas nedrīkst pārlieku noslogot, citādi tās arvien biežāk lūzīs." Piemēram, vilnas mazgājamajai mašīnai detaļas izgatavo paši, bet, ja nepieciešama kāda specifiska, to pasūta pie meistariem Rīgā. "Esam saražojuši jau pietiekamus apjomus. Varam nomaksāt nodokļus, samaksāt darbiniekiem algas, arī ieguldīt ražotnē, līdz ar to dzīvot mierīgi," piebilst Derkevics.
Kā silta maize no krāsns
Vienā reizē trīs dienu laikā unikālajā vilnas mazgājamajā mašīnā tiek izmazgāta pusotra tonna nemazgātās vilnas. Rezultātā iegūst 500 kilogramu gatavā produkta, ko var pārvērst dzijā. No tonnas nemazgātas vilnas iegūst 390 kilogramu dzijas – lai gan 70% sākotnējās izejvielas aiziet zudumā, Derkevics uzskata – zaudēto kompensē kvalitāte.
Kad vilna izmazgāta, tā nonāk centrifūgā, pēc tam žāvēšanas blokā, kur žāvēšanas iekārtas tiek darbinātas ar tvaiku. Gatavo produkciju saņem kā siltu maizi no krāsns, bet, lai iegūtu rokdarbos izmantojamu dziju, kopumā vilnas apstrādē ir astoņi procesi. Vilnas krāsošanas blokā fabrikas saimnieks izrāda jauno produktu – daudzkrāsaino dziju. "Ja kādreiz, lai džemperi noadītu piecās krāsās, omītei vajadzēja uztīt piecus kamolīšus, tagad to var izdarīt vienkārši, jo vienā ficē jau ir piecas krāsas. Daudzkrāsainās dzijas izgatavojam arī no sešām, pat septiņām līdz divpadsmit krāsām. Ideju par varavīksnes dziju izlolojām mēs ar sievu," lepojas Derkevics.
Taujāts, kurš tad ģimenē ir lielais adītājs, viņš smej – neviens! "Omīte kādreiz adīja. Mans tēvs 30 gadu strādāja šajā uzņēmumā. Kad vajadzēja izlemt uzņēmuma likteni, varēju rīkoties divējādi – visas iekārtas sazāģēt metāllūžņos, kā tas ir bijis populāri Latvijā, vai tomēr to visu restartēt. Esmu gandarīts par pieņemto lēmumu," atzīst Derkevics, kurš savulaik ieguvis vairākas izglītības dažādās jomās. Viņam šī ir pirmā pieredze uzņēmējdarbībā.
Produkcijas sortiments šajos gados ievērojami paplašināts – fabrika piedāvā ne vien dziju, segas un spilvenus, cimdus un šalles, bet arī tādas vilnas preces kā, piemēram, bērnu kombinezoni, maskas miegam, pat gultiņas cilvēku četrkājainajiem draugiem kaķīšiem. "Mēs nestrādājam kvantitātei, bet kvalitātei un produktu daudzveidībai. Mūsu pieeja, strādājot ar klientiem, ir individuāla. Svarīgs ir katrs klients, personiska attieksme," skaidro Derkevics un uzsver: "Neuzskatu, ka šis ir liels bizness ar lielu peļņu, taču atdeve ir no sirds. Arī klienti, kuri nopērk dziju, pēc tam atsauksmēs raksta, ka jūt mūsu sirds siltumu, ieguldīto enerģiju. Arī man pašam, kad interneta vietnēs pēc tam redzu no mūsu dzijas veidoto darbu fotogrāfijas, ir sajūta, it kā staigātu pa muzeju. Cilvēku darbi ir fantastiski! Turklāt katrā valstī tie atšķiras. Pateicoties daudzkrāsainajai dzijai, arī esam iekarojuši eksporta tirgu."
Baltijas produkts
Derkevics mērķtiecīgi izmanto XXI gadsimta moderno tehnoloģiju un interneta resursus tam, lai piesaistītu klientus. "Vislabākā reklāma ir klienta gandarījums par nopirkto produktu un labas atsauksmes. Ja strādāsi no sirds un centīsies ražot produktu, kas patīk klientam, speciāla reklāma vairs nebūs vajadzīga. Esam atvērti jebkuram klientam. Ar katru tiek izstrādāts individuāls pasūtījuma projekts, ietverot tādas nianses kā, piemēram, segas biezums, izmērs, krāsu salikums. Tas gan sadārdzina produkta cenu, bet strādā kā labākā reklāma," uzsver fabrikas vadītājs.
Uzņēmumam ir trīs stūrakmeņi, uz kuriem balstīta ražošana – pirmais ir fabrikā izmantotā tikai Latvijā un Baltijas valstīs no aitu audzētājiem iegūtā vilna, otrais – ekskluzīvais mazgāšanas process, bet trešais – kvalitatīvas krāsvielas ar pazeminātu ķīmisko sastāvu, kas pasūtītas no Šveices un Anglijas.
Derkevics norāda: "Aitu audzētāju Latvijā ir daudz, pagājušajā gadā reģistrēts ap 230 tūkstošiem aitu – pārrēķinot vilnā, tās ir 60 tonnas vilnas. Mēs sadarbojamies ar kādiem 150 aitkopjiem, jo jāteic – daudzi piedāvā nekvalitatīvu aitu vilnu, tas atkarīgs no aitu audzēšanas un uzturēšanas apstākļiem, attieksmes pret dzīvniekiem. Turklāt daudziem vilnas iegūšana būtībā neinteresē – tas ir blakus produkts, ko sadedzina. Taču mums ir svarīgi kvalitātes kritēriji, no tiem arī atkarīga vilnas iepirkšanas cena – no 50 līdz 80 centiem plus PVN par kilogramu. Būtībā aitkopim ar 200–300 aitām ganāmpulkā būtu iespējams iegūt ap tonnu vilnas un nopelnīt ap 700 eiro plus PVN. Uzskatu, tas nav maz un aitu cirpšana atmaksājas, bet ir jādomā, kādā kvalitātē šo produktu piedāvāt."
Pāces Vilnas fabrika noslēgusi līgumus ar Igaunijas aitu audzētājiem un perspektīvā plāno sadarboties arī ar Lietuvas aitkopjiem. "Gribam izstrādāt Baltijas produktu un tuvākajā laikā Rīgā, Baložu ielā, atvērsim savu veikalu," stāsta Derkevics. Jāpiebilst, ka fabrika ir Baltijā vienīgā, kas izmanto arī kādu no vecajos laikos izmantotiem sadarbības modeļiem ar aitkopjiem, kuri te var nodot aitu vilnu un to samainīt pret dziju, samaksājot pārstrādes vērtību.
Ir jāļauj izpausties
Pašlaik fabrikā ražo 13 veidu dzijas. Daudzkrāsainās dzijas ražo pēc principa – vienreiz jau saražotu partiju vairs neatkārto, tādējādi trīs gados ir tapušas aptuveni tūkstotis variāciju. Kopējais segu, spilvenu veidu daudzums ir aptuveni 40. Pārvalkus šuj arī no astoņu veidu lina, kas pasūtīts Baltkrievijā, Lietuvā un Francijā. "Daudz piedomājam, lai produkts būtu stilistiski gaumīgs. Sieva darbojas ar segām, viņai tas patīk. Es braucu pa laukiem, skatos krāsas dabā un iedomājos, kā tās izskatītos daudzkrāsainajā dzijā. Ne es, ne sieva neesam mākslinieki, bet tā pamazām, strādājot kāpinām savu profesionalitāti," stāsta Derkevics. Ja radošais lidojums "izdeg", viņš aicina talkā meitiņas, lai daudzkrāsainajā dzijā piecas krāsas sagrupē pēc savām izjūtām. Tā reiz tapusi Bērnu kolekcija, kuru izpirkuši trīs stundu laikā!
"Ir jāļauj cilvēkiem izpausties. Es ņemu vērā arī to, ko iesaka darbinieki. Ja mēģina uzņēmumu vadīt kā diktators, nekas labs nesanāk. Ir jāsadzird, ko domā un saka pārējie darbinieki, tad veidojas normāla komanda, ar ko strādāt un gūt panākumus," uzskata fabrikas vadītājs.
2012. gadā Pāces Vilnas fabrika ieguvusi Kurzemes Tūrisma asociācijas gada balvu Dižākais uzņēmums Kurzemē. Jau vairākus gadus uz fabriku tiek aicināti ekskursanti. Derkevics stāsta: "Gadā mūs apmeklē ap diviem trim tūkstošiem ekskursantu. Ekskursijas vadu arī pats. Cenšamies cilvēkus iepazīstināt ar fabrikas darbību, jo īpaši skolu bērnus. Es ļoti labprāt par uzņēmumu stāstu tieši bērniem. Jaunā paaudze ir mūsu nākotne – viņi izaugs, turpinās to, ko tagad darām. Atbalstām skolas, dažādus pulciņus – palīdzam ar dzijām. Pērn Ogrē organizējām radošo konkursu Ražots no Pāces dzijas, kur rokdarbniekiem bija iespēja parādīt savus darbus. Ogres Kultūras nama zālē tika izstādīti 180 darbi no visas Latvijas. Tie visi bija fantastiski, bet galveno balvu ieguva ventspilniece, kura bija izveidojusi gleznu no Pāces dzijām."
Rokdarbnieki bieži brauc uz Pāci pēc dzijas. Vecāka gadagājuma kundzītēm, čaklām rokdarbniecēm, fabrikas saimnieks dziju aizved, lai noada paraugus, kas labāk raksturo no daudzkrāsu dzijas veidotu šalli, džemperi, cepuri. Talsos trīs kundzes iesaistījušās Dina realizētajā projektā un no Pāces dzijas noadījušas vilnas zeķes ikkatram Talsu novada ugunsdzēsējam. "Uzņēmējdarbībā veiksmes pamatā ir produkcijas kvalitāte, ieguldītais darbs un attieksme pret klientiem. Mēs ar savu biznesu varam izdzīvot un attīstībā esam sasnieguši maksimumu. Ja gribētu celties vēl augstāk, tad būtu jāmaina struktūra, bet kopumā tam nebūtu ieguvumu. Taču pastāv tas, kurš mainās. Mēs neesam ieciklējušies uz esošo situāciju, iespējams, varam pamainīt preču sortimentu. Galvenais ir strādāt tā, lai tad, kad ražojam nākamo produkcijas partiju, pircēji to jau gaidītu," saka Derkevics.
Milda
Feja
Tà gan!