2016. gada nogalē EM vadībā tika izveidota darba grupa, kurā atsevišķi tirdzniecības nozares sociālie partneri norādīja uz sistēmiskiem pārkāpumiem ielu tirdzniecībā, kas rada negodīgas konkurences apstākļus starp tirdzniecības dalībniekiem ielu tirdzniecībā un pastāvīgajās tirdzniecības vietās. Par visbiežāk konstatētajiem pārkāpumiem tika minēta iepirktās produkcijas uzdošana par pašu saražoto lauksaimniecības produkciju, pilnas informācijas nenorādīšana tirdzniecības vietā par tirdzniecības dalībnieku, normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošana pārtikas apritei, cenas norādīšana bez pievienotās vērtības nodokļa un kases aparātu neizmantošana.
Lai objektīvi novērtētu situāciju ielu tirdzniecībā un apzinātu iespējamos risinājumus tirdzniecības veida pilnveidošanai, ministrija 2017. gadā uzrunāja 13 pašvaldības un ielu tirdzniecības uzraudzībā iesaistītās iestādes, lūdzot tām sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas raksturo situāciju ielu tirdzniecībā.
Apkopojot saņemtās atbildes, tika secināts, ka 77% no aptaujātajām pašvaldībām novērojušas pārkāpumus ielu tirdzniecībā, piemēram, ielu tirdzniecību neatļautā vietā vai bez pašvaldības atļaujas, realizējamo preču sortiments neatbilst izsniegtajā atļaujā norādītai preču grupai, cenu zīmju neizvietošana tirdzniecības vietā, iepirktās produkcijas uzdošana par pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, pārtikas preču tirdzniecība bez Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtas atļaujas u.c.
Tajā pašā laikā EM norādīja, ka, lai arī vairums pašvaldību ir atzinušas ielu tirdzniecības kontroles pastiprināšanas aktualitāti, saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju 2016. gadā ielu tirdzniecība kā prioritāra uzraudzības joma nav noteikta nevienā pašvaldībā un 2017. gadā tikai vienā pašvaldībā.
EM ieskatā, lielākā daļa no iesaistīto pušu aktualizētajiem problēmjautājumiem ielu tirdzniecībā ir sekas nepietiekamām uzraudzības un kontroles aktivitātēm tirdzniecības vietās. Lai uzlabotu situāciju, ministrijas ieskatā primāri ir risināms jautājums par efektīvas uzraudzības nodrošināšanu.
EM uzskata, ka pirms lēmuma pieņemšanas par vēl stingrāku tirdzniecības organizēšanas kārtības prasību noteikšanu ielu tirdzniecībai, sākotnēji būtu īstenojami citi pasākumi. Pirmkārt, atbildīgajiem resoriem īstenojami nepieciešamie pasākumi, lai ielu tirdzniecības uzraudzībā iesaistītās uzraudzības iestādes - Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Pašvaldības policija, Valsts policija u.c. - palielinātu uzraudzības aktivitātes ielu tirdzniecībā. Otrkārt, Finanšu ministrijai jāizvērtē iespēja nodrošināt vienlīdzīgu prasību noteikšanu tirdzniecības dalībniekiem attiecībā uz kases aparātu lietošanu.
Ministru kabinets jau 2017. gada vasarā atbalstīja EM izstrādātos grozījumus noteikumos par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību, lai mazinātu ēnu ekonomiku lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecībā tirgos.
Fredis Meņģelis
N = NEBALSOTĀJS
Joks.