Nesen ASV Federālā rezervju sistēma, Anglijas Banka un Eiropas Centrālā banka (ECB) atkal ķērās pie procentu likmju paaugstināšanas. ASV bija 25 bāzes punktu, bet Lielbritānijā un eirozonā 50 bāzes punktu paaugstinājumi. Ņemot vērā centrālo banku amatpersonu iepriekš izteiktos komentārus, šāda rīcība tika gaidīta. Kopā ar pērn veiktajiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB savas eiro procentu likmes piecās sapulcēs pēc kārtas ir paaugstinājusi kopā par 300 bāzes punktiem, kas ir lielākais paaugstinājums vienā likmju celšanas ciklā kopš eiro ieviešanas 1999. gadā. Lai arī inflācija eirozonā pazeminās, ECB paredz vēl vienu likmju paaugstinājumu par 50 bāzes punktiem 16. marta sapulcē. ECB turpina teikt, ka "jebkurā gadījumā turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros".
Procentu likmju kāpums pasaulē ir bijis rekordstraujš, bet jāatgādina, ka kredītu tirgus vēl nav 100% saņēmis rēķinu, par ko runā arī centrālās bankas. Parasti jāpaiet vairākiem mēnešiem vai vismaz gadam, lai centrālo banku rīcība skartu kredītu tirgu.
Ja kredīta līgumā ir minēts viena gada Euribor un procentu likme pēdējo reizi fiksējās līdz 2022. gada 21. aprīlim, tad šiem kredītiem procentu maksājumos Euribor vēl ir negatīvs vai nulle, jo viena gada Euribor likme pozitīvā teritorijā pārliecinoši iesoļoja, tikai sākot no 2022. gada 21. aprīļa, tas nozīmē to, ka nākamā procentu likme pēc nulles "rajona" šī gada aprīļa beigās būs 3,5% "rajonā" vai augstāk (atkarībā no ECB komentāriem par rīcību vasarā). Pēc aprīļa jau absolūti lielākā eirozonas kredītu tirgus daļa būs izjutusi ECB rīcības sekas, un tas var arvien vairāk ietekmēt norises ekonomikā.
Pēc ECB datiem, pēdējos mēnešos spēji sarucis banku aizdevumu apjoms uzņēmumiem. Mājsaimniecību kreditēšanas temps arī turpina palēnināties, atspoguļojot kredītu procentu likmju kāpumu, stingrākus kreditēšanas nosacījumus un strauju pieprasījuma kritumu pēc hipotēku kredītiem. Pēc Latvijas Bankas mājsaimniecību noguldījumu datiem ir redzams, ka noguldījumu apjomu pieaugums arī bremzējas. 2022. gada decembrī, salīdzinot ar gadu iepriekš, mājsaimniecību noguldījumu apjoms pieaudzis par 5,2%, kas ir vairāku gadu zemākais pieauguma rādītājs. Pirms Covid-19 pandēmijas noguldījumu apjoma gada pieaugums ilgu laiku turējās 6–10% robežās.
Mēs ieejam ļoti sarežģītā periodā, bet pozitīvā ziņa ir tā, ka ekonomika ir spēcīgāka nekā iepriekšējos grūtajos periodos.