"Jau pirms manas ievēlēšanas amatā FKTK sagatavotas izmaiņas uzraudzības darbā, kas attieksies uz regulētajiem un uzraudzītajiem finanšu tirgus dalībniekiem un kuras tiks izskatītas FKTK padomē. Uzraudzības procesā būs izmaiņas, pievēršot lielāku uzmanību korespondējošajiem kontiem. Tas nenozīmē, ka šos kontus neuzraudzīja arī līdz šim, bet tikai aizdomu rašanās brīdī korespondējošie konti tika pārbaudīti detalizētāk. Tagad šī koncepcija nedaudz mainīsies un uz korespondējošajiem kontiem visu laiku raudzīsimies ar īpašu rūpību. Tas attieksies uz visām finanšu iestādēm," skaidroja Zakulis.
Tikai tad, ja FKTK redzēs, ka finanšu iestāde ir liela un stabila un tajā privātais akcionārs nevar sarunāt, piemēram, apliecinājuma saņemšanu, ka it kā nauda ir viņa rīcībā, lai gan tā jau sen ir apķīlāta pret kaut kādām saistībām, tad varbūt šī detalizētā un rūpīgā iestādes korespondējošo kontu izpēte nebūs tik rūpīga attiecībā pret konkrēto iestādi.
"Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti pēc bēdīgās pieredzes ar Latvijas Krājbanku, pastiprināta uzmanība FKTK veiktajās pārbaudēs tiks pievērsta tieši korespondējošajiem kontiem un citiem aktīvu apgrūtinājumiem, kuri tiešā veidā pārskatos neparādās un par kuriem ir grūtāk saņemt apliecinājumu, ka viss ir kārtībā. Nosacīti varētu teikt, ka FKTK ar šiem jautājumiem sāks pārbaudes procesu," skaidroja Zakulis.
Viņš informēja, ka FKTK sagatavoti arī priekšlikumi riska ierobežojumiem - cik daudz līdzekļu un kur finanšu iestādes drīkstēs ieguldīt. Tā būs sasaiste starp banku pašu kapitālu un ieguldījumiem riska darījumos.
Standarta prasība riska darījumiem ir ne vairāk par 25% no pašu kapitāla ar vienu no darījumā iesaistītajām pusēm, bet attiecībā uz korespondējošiem kontiem līdz šim visā Eiropā tika uzskatīts, ka tas ir mazāka riska darījums, un šī attiecība varēja būt līdz pat 100% no pašu kapitāla, skaidroja Zakulis.
"Izskatām iespēju būt pirmie Eiropā, kas uzliek lielāku ierobežojumu šiem darījumiem, jo arī pirmie Eiropā esam skaļi apdedzinājušies šo riska darījumu dēļ. Parasti tiek pārmests, ka Latvija izvirza stingrākas prasības nekā Eiropas ierēdņi, taču Latvijas Krājbankas gadījums rāda, ka šis regulējums ir apsverams. Protams, jāskatās arī uz to, kā uz šādu priekšlikumu reaģēs banku sektors, kāda būs finanšu struktūru spēja šos ierobežojumus izpildīt, jo tirgū ir gan lieli, gan mazi spēlētāji. Priekšlikumi tiks kopīgi izvērtēti, un tad, iespējams, nonāksim arī pie izmaiņām regulējošajos noteikumos," sacīja Zakulis.
Jautāts, vai jau veikta vēl iepriekšējās FKTK vadītājas Irēna Krūmane izziņotā pastiprinātā visu banku papildu pārbaude, Zakulis sacīja, ka šīs pārbaudes bija saistītas ar konkrēto krāpšanas mehānismu, kāds tika atklāts Krājbankā.
"Korespondējošo kontu pārbaudes tiek veiktas banku pilno pārbaužu gaitā. Tādas 2011.gadā ir bijušas 11. Vēl papildus pagājušā decembrī FKTK pieprasīja visām bankām sniegt informāciju par to korespondējošajiem kontiem un veica šīs informācijas pārbaudi. Rezultāti ir pozitīvi, jo nevienā bankā nav atklāts kas tāds, kas varētu izraisīt kapitāla zaudējumu. Tāpat FKTK ir devusi uzdevumu bankām nodrošināt, lai starptautiskas auditorkompānijas veic banku korespondējošo kontu atlikumu pārbaudi. Šie rezultāti tiks apkopoti februārī," informēja Zakulis.
Jau ziņots, ka Zakulis par FKTK vadītāju tika ievēlēts 12.janvārī.