Saskaņā ar jaunākajiem datiem Latvijas rūpniecībā šā gada februārī reģistrēta spēcīga izaugsme. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, šogad februārī nozares izlaide pieauga par 10,6%, ko lielā mērā noteica spēcīgie elektroenerģijas un gāzes apgādes izlaides apjomi, pieaugot par 28,4%. Arī apstrādes rūpniecība šajā periodā uzrāda izaugsmi 4,6% apmērā, neskatoties uz īslaicīgu kritumu divās nozīmīgās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs.
Negatīvi apstrādes rūpniecības izaugsmi februārī ietekmēja pārtikas produktu ražošanas sarukums par 4,2%, ko noteica pērnā gada attiecīgā perioda augstā bāze. Savukārt kokrūpniecības izlaides apjomi šā gada februārī bija par 1% zemāki nekā pirms gada, taču šis izlaides kritums uzskatāms vairāk kā izņēmums un nākamajos mēnešos izaugsme visticamāk atjaunosies.
Tajā pašā laikā izcilus rezultātus uzrādīja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražotāji, apakšnozares izaugsmei gada izteiksmē šā gada gada februārī sasniedzot 34,8%, tādejādi nodrošinot lielāko devumu Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmē šajā mēnesī. FM piebilda, ka šī apakšnozare pēdējos gados ir bijusi straujāk augošā, ik gadu kāpinot savu īpatsvaru kopējā apstrādes rūpniecības izlaidē.
Strauja izaugsme fiksēta arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas apakšnozarē un tās izlaide šā gada februārī pieauga par 24,7%. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos labu izaugsmes tempu uzrādīja gan metālapstrāde, gan mašīnbūve, piemēram, gatavo metālizstrādājumu ražošanai februārī gada griezumā pieaugot par 3,2%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanai - par 15,7%, elektrisko iekārtu ražošanai - par 9,2%.
"Patlaban situācija metālapstrādes un mašīnbūves attīstībai ir labvēlīga un izlaides pieaugums šajās apakšnozarēs ir sagaidāms arī turpmāk. Piemēram, metālapstrādi šogad veicinās Eiropas Savienības fondu investīcijas, jo, aktivizējoties būvniecības sektoram, pieaugs pieprasījums pēc metālu konstrukcijām celtniecībai," norādīja ministrijā.
Dzērienu ražošanas apjomi februārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinājās par 10,4%. FM prognozē, ka arī nākotnē šajā apakšnozarē sagaidāma izaugsme, par ko liecina dzērienu ražotāju tuvāko gadu investīciju plāni. Piemēram, alus ražotājs Tērvetes Al paziņojis par iesala ražotnes būvniecību un attiecīgo iekārtu iegādi, ieguldot vismaz trīs miljonus eiro, savukārt Latvijas Balzams apsver iespēju ieguldīt apmēram 23 miljonus eiro ražotnes modernizācijā.
Februārī izaugsme fiksēta arī daudzās citās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs - nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā pieaugums par 4,9%), mēbeļu ražošanā - par 2,9%, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā - attiecīgi par 3,6% un 13,9%.
"Kā jau iepriekš tika minēts, februāra rūpniecības izaugsmi galvenokārt noteica augstie elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi, nozares izaugsmei sasniedzot 28,4%. Dati par saražoto elektroenerģiju parāda, ka šā gada februārī ražošanas apjomi bija par 36,6% augstāki nekā pirms gada, ko veicināja straujais izlaides pieaugums koģenerācijā, kamēr hidroelektrostacijās saražotais enerģijas apjoms bija mazāks nekā pērnā gada februārī," atzina FM.
Latvijas rūpnieku konfidences indekss šā gada martā ir kāpis līdz līmenim, kāds pēdējo reizi bija vērojams pirms krīzes. Tādējādi FM secina, ka šobrīd situācija apstrādes rūpniecības turpmākai attīstībai ir labvēlīga, par ko liecina sagaidāmais ražošanas apjomu pieaugums uzņēmumos, kā arī ražotāju pozitīvais vērtējums par produkcijas pasūtījumu apjomiem. Turklāt ražotāji norāda, ka produkcijas realizācijas cenas tuvākajos mēnešos varētu pieaugt, tādējādi pozitīvi ietekmējot uzņēmumu finanšu rādītājus.
Turklāt Eiropas Savienības ekonomikas sentimenta indekss arī turpina palielināties, kas liecina par labiem ārējās vides priekšnoteikumiem Latvijas apstrādes rūpniecības eksporta pieaugumam. Tādējādi sagaidāms, ka arī turpmākajos 2017.gada mēnešos apstrādes rūpniecībā būs vērojama izaugsme.