Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots sacīja, ka vēlētos dzirdēt, ko par izvirzītajiem nosacījumiem saka MTG pārstāvji: “Vai viņi pieņem tos nosacījumus, vai viņi apņemās tos pildīt? Pastāv iespēja, ka apvienošanās nemaz nenotiek šo nosacījumu dēļ,” pieļāva LTV ģenerāldirektors, piebilstot, ka noteikumi varētu būt ļoti stingri.
Vienlaikus viņš atzina, ka abiem kanāliem saglabājoties tādiem, kādi tie ir šobrīd, nekas būtisks nemainītos. Tiesa gan pastāv risks, ka viņi “paņemtu” ļoti plašu mediju telpu un reklāmdevējiem piedāvātu lielu reklāmas paketi, sacīja E. Kots. “Tas, protams, ir bīstami.”
Skeptisks par darījumu ir bijušais LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins, kurš portālam Diena.lv sacīja, ka šāds KP lēmums ir kļūda. “Ja mēs raugāmies tīri no tirgus viedokļa vien, situācija, ka būtībā viena komerckompānija iegūst pilnīgu un absolūtu monopolu pār vienu konkrētu mediju valstī nav normāla,” norādīja J. Holšteins.
Viņš arī sacīja, ka, apskatoties LNT, TV3 un LTV1 auditoriju radītājus, pilnīgi skaidri redzams, ka viena kompānija “sagrābs” pilnīgi visu reklāmas tirgu, kā arī informatīvo telpu un kļūs par dominējošo spelētāju viedokļu veidošanas ziņā. Televīzija, kā uzsver J. Holšteins, joprojām ir viens no ietekmīgākajiem medijiem.
“Jebkura komercorganizācija pieder kādam cilvēkam vai cilvēku grupai, tad ir pilnīgi vairāk vai mazāk skaidrs, ka šī organizācija vai cilvēks paudīs šī cilvēka vai cilvēku grupas intereses, lai kā arī viņi neteiktu, ka ir daudzpusīgi, objektīvi un godīgi,” pauž J. Holšteins.
Uz jautājumu, vai televīzijām, kuras strādā ar zaudējumiem, pareizais ceļš nebūtu apvienot spēkus, J. Holšteins atbildēja, ka Latvijas tirgus nav tik mazs, ka tajā nespētu izdzīvot divas komerctelevīzijas.
“Ja uzņēmējs nemāk savu uzņēmumu vadīt ar peļņu, tad viņam ir jādod vieta citam uzņēmējam. Tas, ka viņas savā starpā cīnoties ir spiestas ieguldīt pietiekoši lielus līdzekļus un iespējams šajā ekonomiskās krīzes situācijā reklāmdevēju skaits samazinās, tie ir vairāk vai mazāki ārēji faktori, kam ir jāprot piemēroties un es nedomāju, ka vienīgais ceļš ir apvienojoties,” sacīja J. Holšteins.
Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) padomes loceklis Juris Liepiņš norādīja, ka būtiskākais šobrīd ir saprast, kādi ir KP izvirzītie nosacījumi – kamēr tie nav zināmi, ir ļoti grūti izvērtēt šo darījumu. “Apvienošanās iespēju Reklāmas asociācijas padome paredzēja un padome kā reiz piedalījās darbā pie ierobežojumu precizēšanas.”
Savukārt Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis portālam Diena.lv skaidroja, ka līdz brīdim, kamēr nav pieejams KP oficiālais lēmums, viņš no plašākiem komentāriem atturēsies.
Vienlaikus viņš pauž cerību, ka "gadījumā, ja KP apvienošanās darījumu tiešām ir atļāvusi, apvienošanās noteikumos ir iestrādāti visi tie riskus mazinošie pasākumi, uz kuriem iepriekš norādījuši nozares eksperti un atbildīgo ministriju pārstāvji, kā arī efektīvs šo noteikumu izpildes kontroles mehānisms".