Apcerot pēdējā laikā vērojamo mazumtirdzniecības apjomu lejupslīdi, banku analītiķi pieļauj, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma dati neprecīzi atspoguļo situāciju mājsaimniecību patēriņā, minot jau ilgāku laiku redzamo tirdzniecības pieaugumu interneta veikalos un pa pastu, taču šie dati ietver tikai Latvijā reģistrēto uzņēmumu apgrozījumu, bet ne ārzemju veikalus, kā Amazon, Ebay u. c., ko uzskaitīt ir grūti. "Jo lielāks kļūs ārzemju interneta veikalos veikto pirkumu īpatsvars, jo mazāk precīzi būs mazumtirdzniecības apgrozījuma dati," secina Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece. Iepirkšanās internetā kļūstot populārāka lielākā mērā, nekā to spēj uzskaitīt statistika, prāto arī viņas kolēģis no SEB bankas Dainis Gašpuitis. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikmēneša dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu interneta veikalos un pa pastu rāda stabilu izaugsmi, piemēram, šīgada jūlijā tie bija 16,5 milj. eiro, bet 2015. gada jūlijā – 15 milj. eiro.
Iepērkas teju puse
CSP 2015. gada dati par iedzīvotāju interneta izmantošanas mērķiem liecina, ka 44,9% no Latvijas iedzīvotājiem ir veikuši pirkumus tiešsaistē internetā savām vajadzībām. Visvairāk internetā iepērkas cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem (77,7%), t. i., tie, kam ne tikai nav svešs internets, bet kam arī ir pietiekami ienākumi pirkumiem, kādu nav jaunākiem cilvēkiem. Galvenās pircējas ir sievietes. Pircēju ģeogrāfijā izteikti dominē Rīga un Pierīga, kur gan cilvēku vairāk, gan arī to ienākumi lielāki.
Tajā pašā laikā CSP aptaujas interneta lietotāju vidē liecina, ka iepirkšanās vēlme nebūt nav populārākā interneta izmantošanas iespēja. Populārāks ir gan e-pasts, gan mediju lasīšana, gan internetbankas izmantošana, gan interneta telefonija un sociālo tīklu apmeklēšana. CSP dati apstiprina pakāpenisku iepirkšanās popularitātes pieaugumu – 2012. gadā iepirkšanos kā interneta izmantošanas mērķi norādījuši 23,3%, pērn – jau 34,5% Latvijas interneta lietotāju.
CSP aptaujas liecina, ka internetā veiktajos pirkumos dominē vairākas preču grupas – tie ir apģērbi un sporta preces, ko pērk apmēram puse interneta iepirkšanās izmantotāju, izteiktāk dominējot sievietēm, 32% izvēlas mājsaimniecības preces, 29% – pasākumu biļetes, 28% – elektroniku. Pēdējā preču grupā ļoti izteikti aktīvāki ir vīrieši (40% pret 19%).
CSP statistika norāda arī uz vietējo veikalu dominēšanu pirkumos. Tajos pērn iepirkušies 75,6% Latvijas interneta pircēju. Tajā pašā laikā pēdējo triju gadu dati liecina, ka vietējo interneta tirgotāju ietekme mazinās un pieaug citu Eiropas Savienības valstu, bet vēl jo vairāk – to tirgotāju īpatsvars, kas atrodas ārpus ES robežām. 2013. gadā ārpus ES iepirkās 20,3%, pērn – 33,2% Latvijas interneta pircēju.
Vairākums izvēlas lētos pirkumus. 29,7% no iedzīvotājiem, kas veikuši pirkumus internetā pēdējos 12 mēnešos, tajos iztērējuši līdz 50 eiro, 22,21% – no 51 līdz 100, savukārt pāri par 1001 eiro iepircies tikai viens procents pircēju. 2015. gada CSP aptauja liecina, ka no tiem, kas pēdējo 12 mēnešu laikā iepirkušies internetā, aptuveni puse iepirkušies vienu divas reizes, 16,45% – trīs līdz piecas reizes, 4,3% – sešas līdz desmit reizes, vairāk nekā 10 reižu to darījuši 1,4%.
Galvenās problēmas, ar ko saskaras pircēji, ir preces piegādes ilgums, kas izrādās ilgāks, nekā norādīts, no internetveikala saņemtās preces kvalitāte, kas neatbilst solītajam, vai pasūtītās vietā saņemta cita prece. Taču apmierinātības rādītājs ir samērā augsts – 85% no iedzīvotājiem, kas veikuši pirkumus internetā pēdējos 12 mēnešos, atzīmē, ka ar problēmām nav saskārušies.
Līderi aug strauji
Latvijas interneta mazumtirdzniecībā izteikti dominē divi līderi – tie ir interneta veikali 220.lv un 1a.lv. 220.lv (SIA Pigu Latvia) pērn apgrozījis 25,5 miljonus eiro, kas ir par 55% vairāk nekā 2014. gadā; iepriekš pieaugums gada griezumā bijis 33,7%. Uzņēmuma īpašnieks ir lietuviešu uzņēmums Pigu UAB. Otrs pēc apgrozījuma lielākais spēlētājs ir 1a.lv, kas pieder vietējiem uzņēmējiem. Īpašnieka – SIA Mobilukss – apgrozījums 2014. gadā bija 19,47 milj. eiro., uzrādot 38% pieaugumu pret iepriekšējo gadu, pērn apgrozījums sasniedza 22,9 milj. eiro.
Abi veikali darbojas visās trīs Baltijas valstīs. Trešais redzamākais tirgus spēlētājs ir interneta kataloga Top Shop pārvaldītājs SIA Studio Moderna. Nīderlandiešiem piederošā Top Shop tirgotāja apgrozījums pērn bija 14,6 milj. eiro.
Jāatzīmē, ka mūsu internetveikalus pārpērk ne tikai lietuvieši, pērnā gada martā citu redzamu tirgus spēlētāju Xnet.lv iegādājās igauņu lielākais e-komercijas un attālinātās pārdošanas uzņēmums Hansapost OY, pāri par 28% uzņēmumā saglabājuši bijušie īpašnieki. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija četri miljoni eiro.
Plaši aktivitātes interneta tirdzniecībā izvērš arī lielie elektropreču veikali – RD Electronics, Euronics –, kā arī, sekojot apavu pārdevējiem, visi redzamākie apģērbu tirgotāji. Internetā Latvijas tirgum šogad sācis tirgot zviedru apģērbu pārdevējs Hennes & Mauritz (H&M). Uz Latvijas pircēju orientētus apģērbu internetveikalus šogad ir atvēris arī Lietuvas apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums Apranga, kas internetā tirgo zīmolus Zara, Pull&Bear, Massimo Dutti, Bershka, Stradivarius, Oysho, Zara Home un Uterque. Internetā tiek tirgoti arī igauņu uzņēmumam Baltika piederošie Monton, Mosaic, Baltman, Ivo Nikkolo un Bastion zīmoli. Liela daļa minēto apģērbu tirgotāju interneta tirdzniecību Latvijā sākuši tieši šogad.
Baltijā avangardā
Latvija ar interneta veikalu pārdošanas apjomiem plašpatēriņa elektropreču produktu grupā ir līdere Baltijā un līderos arī pasaulē, Dienai atzīst tirgus pētnieku GfK Retail and Technology Baltic vadītājs Jānis Pilipivs. Igaunija, norāda pētnieks, tikai tagad, pateicoties Latvijas un Lietuvas interneta veikalu aktivitātēm, sāk novērtēt interneta iepirkšanās priekšrocības: zemākas cenas, zemas izmaksas un ātru piegādi uz noteiktu adresi, kā arī plašāku un citādu sortimentu nekā parastajos veikalos. Lai gan interneta veikali nav jaunums, tikai pēdējos gados interneta tirdzniecība pasaulē sākusi nopietni palielināt pārdošanas apjomus, un faktiski katrs mazumtirdzniecības veikals jau ne tikai izveido savu mājaslapu, bet cenšas atvērt arī e-veikalu.
Pēc GfK Retail and Technology Baltic datiem, pērnā gada pirmajā pusē Latvijas interneta veikalos, kā arī tādos sadzīves elektropreču tirgotāju mazumtirdzniecības interneta veikalos kārde.lv, elkor.lv, euronics.lv u. tml. tika pārdoti 21,4% no tirgū realizētās sadzīves tehnikas. Igaunijā tie bija 11,7%, Lietuvā – 13,5%. Šī gada pirmajā pusē Latvijā sadzīves elektropreču pārdošanas apjomi internetā jau bija sasnieguši 23%, Igaunijā – 14,2%, Lietuvā – 16,6%. Ieņēmumu ziņā īpatsvars gan ir mazāks – 2016. gada pirmajā pusē no kopējā sadzīves elektropreču pārdošanas apjoma, rēķinot naudas izteiksmē, Latvijā interneta tirdzniecība ģenerēja 21,3%, Lietuvā – 19,4%, Igaunijā – 18% no kopējā ieņēmumu apjoma šai tirgū.
Dažādās produktu grupās interneta pārdošanas apjomu īpatsvars atšķiras, norāda J. Pilipivs, piemēram, datortehnikā tas ir gandrīz divas reizes lielāks nekā telefonu vai televizoru tirdzniecībā. No sadzīves elektropreču kopuma Baltijas valstu interneta veikalos visvairāk pirktais produkts ir monitori. Šīgada pirmajā pusgadā Lietuvā interneta tirdzniecības vietnēs jau tika iegādāti 57,5% no pārdoto monitoru kopuma, Latvijā – 44,7%, Igaunijā – 35,4%. Lietuva ar internetā pārdotajiem 42,7% no kopējā klēpjdatoru skaita šīgada pirmajā pusē bija līdere arī šai tirgus segmentā iepretī Latvijai ar 38% un Igaunijai ar 22,7%. Savukārt tādās jomās kā mobilie telefoni un viedtālruņi ar interneta pārdošanas daļu 18,7% un televizori – attiecīgi 24,3% – Latvija ir līdere Baltijas valstu vidū.
Iemesls interneta tirdzniecības sekmīgai attīstībai arī nākotnē ir iepirkšanās ērtums, ātrums, sortiments, cena, iespēja salīdzināt, izpētīt, iepazīties ar ļoti plašu atsauksmju klāstu u. tml., secina GfK Retail and Technology Baltic vadītājs.
Miljoniem paku no Ķīnas
Interneta tirdzniecība e-pasta laikmetā ir medusmaize pasta pakalpojumu sniedzējiem. Lielākā privātā pakalpojumu sniedzēja DPD Latvija biznesā interneta veikalu daļa veido 20–30% atkarībā no sezonas. Tas jau pēdējos piecus gadus ir augošākais biznesa segments ar 5–7% ikgadējo pieaugumu. Apkalpoto interneta veikalu skaitu DPD Latvija lēš ap 150, kaut gan precīzi to esot grūti pateikt – nelielie interneta veikali, kuru tirgū ir visvairāk, ir noslēguši ar DPD Latvija sadarbības līgumus bez tieša kontakta ar uzņēmuma darbiniekiem, jo tas ir pietiekami vienkāršs process, līdz ar to precīzi nav zināms, vai aiz juridiskā nosaukuma patiesībā ir vai nav interneta veikals.
To, ka e-komercijas sūtījumi ir viens no augošākajiem pakalpojumu segmentiem, atzīst arī valstij piederošā va/s Latvijas pasts. Klienti ir visi lielākie Latvijas internetveikali; arī te ir daudz klientu, kas nav uzskatāmi par klasiskiem internetveikaliem, jo tirgo preces gan veikalā, gan paralēli internetveikalā.
Sūtījumu apjoma pieaugums ir ļoti dinamisks. Pērn va/s Latvijas pasts ieņēmumi no eksprespasta pakalpojumiem, kas ietver arī interneta veikalos iegādāto preču sūtīšanu, pieauga par 10,6%. Zināms, ka caur va/s Latvijas pasts pircēji saņem vairākumu ārvalstu interneta veikalu pirkumu. Piemēram, sūtījumu skaits no Ķīnas pēdējos gados palielinājies vidēji par vienu miljonu vienību gadā. 2015. gadā Ķīnas sīkpaku apjoms, kas tika piegādāts ar Latvijas pasta starpniecību, sasniedza nepilnus piecus miljonus vienību, un šīs tendences turpinās, Dienai skaidro uzņēmumā.