Tomēr būtu jāzina, ka arī Latvijā personas kredītvēsture tiek fiksēta, un šos datus komersanti izmanto visai bieži. Visbiežāk to dara bankas un citas kredītiestādes, kas grasās izsniegt vai jau izsniegušas kādu aizdevumu, tostarp kredītkarti ar kredītlimitu. Kredītkartes gadījumā banka ik pa brīdim kredītvēstures datubāzē var pārbaudīt, vai nav notikušas kādas pārmaiņas – piemēram, vai klienta kredītreitings nav strauji krities. Šāds kritums tiktu uztverts kā signāls, ka klients varētu nebūt spējīgs atmaksāt kredītkartes parādu, ja tāds rastos. Tad banka var pat vienpusēji slēgt kredītkarti, lēmumu pamatojot ar pieaugošajiem riskiem.
Principā kredītvēsture būtu jāpārbauda arī tādā gadījumā, ja cilvēks vēlas saņemt patēriņa kredītu pie nebanku aizdevēja, bet visbiežāk šīs kompānijas tikai prasa apliecināt maksātspēju jeb uzrādīt regulārus ienākumus (norēķinu konta vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtu izrakstu). Kredītiem, kas mazāki par 200 eiro, var iztikt pat bez dokumentāla šo faktu apliecinājuma – klientam tikai jānorāda, ka ienākumi ir pietiekami, lai kredītu varētu atmaksāt.
Ja kreditētājs neveic pienācīgu maksātspējas (nevis kredītvēstures) izvērtēšanu, tad viss, ko kreditētājs zaudē, ir iespēja kavējuma gadījumā nokavējuma naudā pieprasīt vairāk par valsts noteiktajiem likumiskajiem procentiem (tie ir 6% gadā). Šādā gadījumā klientam jebkurā gadījumā kredīts jāatmaksā pilnā apmērā un pašam jāpieprasa nokavējuma procentu samazināšana vai arī tas jāpanāk tiesas ceļā. Ja to nedara, tad arī no maksātnespējīga klienta kreditētājs var piedzīt visu līgumā paredzēto summu un soda naudu.
Kas ir kredītvēsture?
Pēc būtības kredītvēsture ir personas finansiālo saistību pārskats. Parasti datubāzēs iekļauj visus aizdevumus, līzingus, kā arī parādus, ja tādi izveidojušies. Tātad preces iegādi uz nomaksu neieskaita kredītvēsturē, bet, ja pircējs kavē maksājumus, to var tajā iekļaut. Jāpiebilst gan, ka kredītvēsturē parasti fiksē maksājumu ilgtermiņa, nevis pāris dienu kavējumus. Praktiski gan arī pāris dienu ilgs rēķina termiņa kavējums ir pārkāpums. Šādos gadījumos klientam piemēro nelielu nokavējuma naudu jeb līgumsodu nākamajā rēķinā un, ja to apmaksā, pārkāpumu aizmirst un datus tālāk nenodod.
Latvijā privātpersonu kredītvēstures datus fiksē Latvijas Banka, kā arī Kredītinformācijas birojs un CREFO birojs. Latvijas Banka apkopo informāciju par Kredīta reģistra dalībnieku datiem. Abi minētie biroji būtībā savos reģistros var ietvert jebko, ko vēlas un kam cilvēks ir piekritis, parakstot līgumu, piemēram, ar Tet, Tele2, Smscredit vai jebkuru citu pakalpojuma sniedzēju. Vairumā Latvijā noslēgto pakalpojumu vai pirkumu līgumu ir iekļauts punkts par komersantu tiesībām pieprasīt un nodot personas datus trešajām personām kredītvēstures veidošanai un apstrādei, un tie arī to izmanto, īpaši kavējuma gadījumā.
Svarīgi ņemt vērā, ka kredītvēsturi veido ne tikai spēkā esošās, bet arī jau izpildītās saistības, tā, piemēram, pat pirms desmit gadiem ņemts aizdevums vai nesamaksāts rēķins.
Izpildītās saistības, ja tajās nav bijuši pārkāpumi, tiek vērtētas kā pluss, jo tās apliecina, ka cilvēks spējis to, ko uzņēmies, izpildīt. Savukārt neizpildītas saistības vērtē kā lielu mīnusu.
Arī pakalpojuma sniedzēji saviem klientiem var veidot individuālo kredītvēsturi, pēc kuras izvērtē, vai konkrētajam klientam turpināt sniegt pakalpojumus, piedāvāt jaunus un pat vēl vairāk – uz kādiem nosacījumiem piedāvāt pakalpojumu. Jānorāda, ka parasti izdevīgākus ilgtermiņa kredītu nosacījumus iespējams iegūt tajā bankā, kurā jau ir izveidots un tiek lietots norēķinu konts, kredītkarte un citi pakalpojumi.
Laikā, kad norēķinu kontu iespējams izveidot gandrīz jebkurā pasaules vietā un maksājumus veikt, izmantojot tā dēvētos mobilos maciņus, dažādu banku, citu aizdevēju un pat anonimizētu kriptovalūtu lietotāju ieskatā tieši kredītvēsturei nākotnē varētu būt arvien lielāka nozīme personas maksātspējas izvērtēšanai.
Sabojāt ir viegli
No visas pieejamās kredītvēstures automātiski veidojas kredītreitings. Sliktu kredītreitingu iespējams iegūt, nepildot savas finansiālās saistības un laikus nemaksājot rēķinus. Tomēr visbiežāk pie negatīvas kredītvēstures ir vainojami kredīti, īpaši patēriņa kredīti, kas ņemti nepārdomāti vai pat tam, lai segtu citas kredītsaistības.
Kredītinformācijas biroja 2020. gada beigās publicētie dati rāda, ka lielākajai daļai jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ir labs kredītreitings, un rāda to, ka arī Covid-19 pandēmija nav būtiski ietekmējusi daudzu mūsu valsts iedzīvotāju spēju laikus veikt maksājumus. Savukārt 34% cilvēku kredītreitings ir zems. Secināts arī, ka pandēmijas laikā nepieaug kavēto maksājumu īpatsvars, pat gluži pretēji – visās kredītreitinga grupās kavēto maksājumu pērn bijis mazāk nekā 2019. gadā.
Svarīgi ir ņemt vērā, ka kredītreitingu kopumā veido daudz un dažādi faktori – ne tikai iepriekšējie aizdevumi, bet arī ienākumi, izglītības līmenis, darbavieta, vecums un apgādājamo skaits.
Jāņem vērā, ka arī katru kredītkarti – pat ja to neizmanto, skaita kā atsevišķu aizdevumu. Līdz ar to cilvēkam ar piecām kredītkartēm, kas ''vienkārši mētājas makā'', tīri tehniski ir pieci aizdevumi.
Statistika rāda, ka problēmas ar kredīta maksājumiem Latvijā ir aptuveni 14% aizņēmēju. Visbiežāk saistību izpilde tiek kavēta ilgāk par pusgadu, un tas liecina, ka problēmas atmaksāt ir ilgtermiņā. Lai izvairītos no negatīvas kredītvēstures arī situācijā, kad nav iespējams samaksāt paredzēto summu, vispareizāk ir nekavējoties vērsties pie pakalpojuma sniedzēja un lūgt iespēju situāciju atrisināt bez papildu sankcijām (piemēram, atmaksāt parādu pa daļām, saņemt kredītbrīvdienas u. c.).
Kredītvēstures aplūkošana
Ikviena privātpersona savu kredītvēsturi var pārbaudīt pie visiem trim iepriekš minētajiem datu apkopotājiem. Latvijas Bankas Kredītu reģistrā pieejami dati par jau minētajiem Latvijas Kredītu reģistra dalībnieku klientiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu. Iegūt datus par sevi iespējams bez maksas. Internetā to var izdarīt, bankas datubāzei pieslēdzoties ar e-parakstu, bet, ja tāds nav pieejams, bankā var iesniegt rakstisku iesniegumu. Bankas datus un individuālo komersantu sniegtos datus iespējams iegūt Kredītinformācijas biroja un CREFO biroja mājaslapās. Kredītinformācijas biroja mājaslapā var redzēt arī savu skaitliski izteiktu kredītreitingu, taču šis pakalpojums pieejams tikai par maksu.
Birojs izmanto t. s. CIPS skalu, kurā kredītvēsture tiek novērtēta diapazonā no 250 līdz 900 un tādējādi veidojas kredītreitings. Skaitlis līdz 640 simbolizē sliktu kredītreitingu, no 640 līdz 712 – viduvēju un labu kredītreitingu, bet izcils reitings ir no 713.
Kredītreitingam ir milzīga nozīme, ņemot kredītu, jo tieši pēc kredītreitinga aizdevējs nosaka piemērojamās procentu likmes. Gandrīz visos sludinājumos un piedāvājumos ir iekļauti vārdi ''procentu likme no'' – un šo, zemāko procentu likmi piemēro klientiem ar visaugstāko kredītreitingu. Savukārt klientiem ar negatīvu kredītvēsturi procentu likmes var būt pat vairākas reizes augstākas un tādējādi iespējams stipri vien pārmaksāt. Pat viena procenta atšķirība gada procentu likmē ilgtermiņā var nozīmēt ievērojamu summu.