Ministrijā skaidro, ka saskaņā ar nodomu vēstuli starp Latvijas valsti un Starptautisko Valūtas fondu 2012.gadā nedrīkst tikt sākti jauni privātās un publiskās partnerības projekti, tomēr jau 2012.gadā var sākt plānošanas darbus un veikt finanšu un ekonomiskos aprēķinus šādu projektu īstenošanai, sākot ar 2013.gadu.
Ja VPP projekti tiks aktualizēti, tad varētu tikt realizēti seši projekti - posma Rīgas apvedceļš-Sēnīte rekonstrukcija, Ķekavas apvedceļa posma izbūve, Rīgas apvedceļa no Baltezera līdz Saulkalnei pārbūve par autoceļu ar divām brauktuvēm, pa divām braukšanas joslām katrā virzienā, autoceļa Rīga-Ventspils posma Priedaine-Sloka pārbūve par autoceļu ar divām brauktuvēm, pa divām braukšanas joslām katrā virzienā, posma no autoceļu A4/A6 pieslēguma līdz Ķekavas apvedceļa mezglam un Daugavas šķērsojuma izbūve; posma Rīga-Lilaste izbūve un pārbūve par divbrauktuvju ceļu.
Kā ziņots iepriekš, starptautiskajā konferencē TransBaltica 2012 SM valsts sekretārs Anrijs Matīss skaidroja, ka ministrija varētu atbalstīt maksas ceļa izveidi no Rīgas uz Maskavu, kurš varētu tikt būvēts pēc PPP modeļa, taču tas būtu jāīsteno, abām valstīm cieši koordinējot projekta realizāciju.
Matīss skaidroja, ka projekts būtu jārealizē multimodālā transporta koridora ietvaros.
Krievijas vēstniecības pārstāvis piedāvāja kā ideju apspriest alternatīva ceļa Rīga-Maskava izbūvi pēc PPP modeļa, kas attiecīgi būtu maksas ceļš.
Zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Rūdolfs Eņģelis konferencē skaidroja, ka Eiropā PPP tirgus kopējais gada apjoms pēdējos gados pārsniedz 15 miljardu eiro jeb 10,37 miljardus latu un vairāk nekā puse projektu tiek realizēta transporta nozarē.
Citu valstu pieredze liecinot, ka PPP varot realizēt gan mazos, gan vērienīgos projektos. Piemēram, Francijā gadā realizēti 11 miljardus eiro (7,6 miljardus latu) vērti 18 projekti, savukārt Vācijā - 16 projekti par 1,5 miljardiem eiro (1,04 miljardiem latu). Eņģelis arī norādīja, ka ceļu izbūvei un uzturēšanai izdevīgāk nereti ir slēgt nevis tradicionālos iepirkumu līgumus, bet gan izmantot PPP modeli, jo ilgtermiņā tas valstij izmaksā lētāk.
Svarīgs gan esot pareizs risku sadalījums un konkursa dialogs, tāpēc pirmajiem pilotprojektiem Latvijā esot jāpiesaista starptautiskie eksperti. Nerealizētā Rīga-Sēnīte PPP projekta gadījumā valstij neesot bijis skaidrs, kādam jābūt risku sadalījumam, tāpēc arī finansētājs šādam PPP projektam neesot atradies.
Ja pirmie PPP pilotprojekti Latvijā būšot veiksmīgi, interesi par tiem izrādīšot arī starptautiskie spēlētāji.