Būtībā tīrā ēšana nozīmē izvēlēties uzturā produktus, kas ir tuvi to dabiskajai izcelsmei. Plastmasas iepakojumi un pārtikas piedevas ir salīdzinoši jauni izgudrojumi, kas atstājuši nelabvēlīgu ietekmi gan uz mūsu planētu, gan uz mums, cilvēkiem. Industriālās attīstības gados esam strauji nonākuši pie ļoti piesārņotas pārtikas. Ilgi derīguma termiņi kļuvuši svarīgāki par veselīguma aspektiem. Piesārņota pārtika atstājusi jūtamu nospiedumu uz sabiedrības veselību, kā arī uz vidi.
Tīrā ēšana ietver arī bioloģiskos un ekoloģiskos produktus ar atbilstošiem sertifikātiem. Tas nozīmē, ka šie produkti audzēti bioloģiskajās saimniecībās, un, ja tie ir salikti produkti (t. i., tādi, kas nav tikai, piemēram, dārzenis vai piens tīrā veidā, bet sastāv no vairākām sastāvdaļām), arī katrai to atsevišķajai sastāvdaļai, piemēram, cukuram vai pipariem, ir jābūt biosertifikātam. Tāpat tīrās ēšanas jēdziens ietver dažādas diētas, piemēram, vegānismu, kas sniedz papildu ieguvumus cilvēka veselībai un mazina ietekmi uz vidi, mudinot atteikties no dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tātad par tīro ēšanu varam saukt cilvēkam un videi draudzīgu ēšanas paradumu kopumu.
Zīmola Narvesen pieredze rāda, ka pircēji izvērtē produkta derīguma termiņu, izvēloties to veikala plauktā. Svarīgs kritērijs ir arī veselīguma norādes jeb atzīmes uz etiķetes, ka produkts satur vairāk šķiedrvielu, olbaltumvielu, vitamīnu vai minerālvielu, mazāk pievienotā cukura un piesātināto taukskābju. Patērētājs pievērš uzmanību arī E vielām un to daudzumam produktā, tomēr jāpatur prātā, ka ne visas E vielas ir kaitīgas. Pareizos daudzumos lietojot dabiskas izcelsmes E vielas, produktam var piešķirt nepieciešamās garšas, krāsas, tekstūras īpašības un mikrobioloģisko noturību.
Daudzu pircēju izvēli būtiski ietekmē arī produkta cena. Vienlaikus apgalvojums, ka veselīgs produkts noteikti ir negaršīgs un dārgs, jau krietnu laiku vairs neatbilst patiesībai. Pirms dažiem gadiem iecienīto produktu veselīgākās alternatīvas vēl bija maz pieejamas, taču šobrīd ražotāji piedāvā virkni inovatīvu produktu ar oriģināliem līdzvērtīgām garšām. Paplašinoties pieejamībai, veselīgie un ne tik veselīgie produkti ir apmēram vienā cenu kategorijā. Izņēmums ir produkti no bioloģiskajām saimniecībām, jo bioloģiskā saimniekošana ir ievērojami dārgāka par rūpniecisko jeb parasto saimniekošanu.
Pircējiem arvien svarīgāka kļūst arī produkta izsekojamība, un mazumtirgotājiem jāspēj nodrošināt caurspīdīgumu visā produkta dzīves ciklā – no audzēšanas un ražošanas līdz piegādei un novietošanai veikala plauktā.