Dominē svaigajā segmentā
Nesenā tirdzniecības tīkla Maxima Latvija pētījumā secināts, ka apmēram katrs trešais pārtikas produkts Maxima veikalos ir ražots Latvijā un vietējie produkti veido aptuveni pusi no veikalos pārdoto pārtikas preču daudzuma. Saldēto produktu kategorijā vietējās produkcijas pārdotais apjoms veido 60% – piemēram, Latvijas saldējums veido 74% no visa pārdotā saldējuma apjoma, bet Latvijā ražoti pelmeņi – 66%. Savukārt svaigo produktu kategorijā pārdoto vietējo ražojumu īpatsvars Latvijai raksturīgajās preču grupās veido ap 70% – vietējās olas, krējums un kulinārijas produkti veido gandrīz visu pārdoto daudzumu, bet maizes un svaigās gaļas (izņemot putnu gaļu) kategorijās vietējās produkcijas īpatsvars pārdotajā apjomā ir vairāk nekā 80%.
Lielākās kategorijas pēc vietējās produkcijas īpatsvara ir arī konditorejas izstrādājumi (79%), biezpiena produkti (70%) un konservi (69%).
Aplūkojot Top 10 kategorijas ar lielāko vietējo produktu īpatsvaru, var secināt, ka pārsvarā tās pārstāv svaigos produktus. Arī veikalu tīklā Elvi tiek secināts, ka vietējie produkti dominē tieši svaigo preču sortimentā. ''Mūsu valstī augusi lielākā daļa no Elvi tīkla veikalos nopērkamajiem dārzeņiem un zaļumiem, piena produktiem un maizes. Pašmāju produkcija veido arī būtisku daļu no svaigās gaļas sortimenta. Procentuālais sadalījums dažādos veikalos, protams, atšķiras, taču ir veikali, kuros atsevišķās preču grupās var nopirkt tikai mūsu valsts produktus, piemēram, daudzviet Elvi ir nopērkams tikai Latvijā ražots piens,'' sortimentu izklāsta SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.
Pie līdzīgām atziņām ir nonākts arī veikalu tīklā top!. ''Analizējot, kas pircēju grozos bija tieši no vietējo ražotāju produktiem, secinām, ka īpaši izteikts, virs 80%, Latvijas izcelsmes produktu īpatsvars ir svaigo produktu kategorijā: gaļas produkcija – 83%, svaigas gaļas produkcija – 95%, piena produkti, jo īpaši biezpiens – 91%, krējums – 83%, olas – 86%, kulinārija – gan vietējo ražotāju, gan vietējā top! gatavotā – 99%, konditorejas – gan vietējo ražotāju, gan vietējā top! gatavotā – īpatsvars ir 91%, maize – 89%,'' zina teikt veikalu tīkla mārketinga direktore Ilze Priedīte.
Sarežģīti novērtēt
Taču vienlaikus tiek atzīts, ka produkta izcelsmes noteikšana nav tik vienkārša. ''Attiecībā uz uzskaiti situāciju sarežģī fakts, ka daudzi vietējie ražotāji, kuru uzņēmumi ir reģistrēti Latvijā, mūsu valstī ražo tikai daļu no saviem produktiem, citus gatavojot tuvējās kaimiņvalstīs. Tāpat mums netrūkst arī uzņēmumu, kas savulaik iekarojuši pircēju mīlestību kā spēcīgi Latvijas zīmoli, bet pēc īpašnieku maiņas par vietējiem uzskatāmi visai nosacīti. Tomēr skaidrs ir viens – pircēju uzticība pašmāju produktiem pieaug, pircēji arvien vairāk analizē, ko iegādājas, visprecīzāk to apstiprina dati par reģionālo produktu pieprasījumu,'' vērtē Vārtukapteine.
Pēc viņas teiktā, jau šobrīd aptuveni 20% no visiem veikalu tīkla Elvi piegādātājiem ir tieši nelieli reģionālie ražotāji, kas savu produkciju piegādā vien dažiem ražotnei tuvumā esošajiem veikaliem.
Sortiments un nauda
Vārtukapteine piebilst, ka pieprasījums pēc Latvijā ražotiem produktiem gadu no gada pieaug – to veicina gan plašāks vietējo produktu sortiments veikalos, gan augošā patērētāju izpratne par to, cik svarīgi ar savām ikdienas izvēlēm atbalstīt tieši Latvijas uzņēmumus, jo tā mēs vistiešāk palīdzam augt mūsu valsts ekonomikai un labklājībai. ''Augot Latvijas uzņēmēju prasmēm un zināšanām, pēdējo piecu gadu laikā būtiski paplašinājies arī Latvijā ražoto preču sortiments, līdz ar to pašmāju ražotāji spēj piedāvāt arī tādus produktus, kas kādreiz bija atrodami tikai ārvalstu preču klāstā,'' teic Elvi pārstāve. Viņasprāt, pieprasījumu pēc vietējiem produktiem veicina gan dažādas mārketinga aktivitātes, gan atbalstoša nodokļu politika, piemēram, samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes vietējās izcelsmes precēm.
Tāpat būtiska loma ir sabiedrības izglītošanas pasākumiem un preču pieejamībai veikalos – jo vairāk pašmāju produktu būs veikalu plauktos, jo biežāk cilvēki tos iegādāsies.
Arī veikalu tīkls Maxima ne reizi vien ir uzsvēris atbilstošas nodokļu politikas artavu, piemēram, samazinātās PVN likmes ieviešanu svaigai pārtikai, kas būtu veicinoša gan vietējo preču ražošanai, gan to patēriņam Latvijā. Jautāts par to, vai iespējams noteikt, kā pēdējo piecu gadu laikā veikalu tīkla realizācijā ir mainījies konkrētu vietējo produktu īpatsvars, Maxima Latvija vadītājs Viktors Troicins norāda uz atsevišķām preču grupām, kur jau tāpat raksturīgs liels vietējās produkcijas pārdošanas īpatsvars. Proti, salīdzinot ar iepriekšējo četru gadu vidējo rādītāju, 2019. gadā vietējo pārtikas produktu īpatsvars kopējā pārdotajā apjomā pieaudzis saldētajai produkcijai (saldējumam, pelmeņiem, saldētai gaļai, zivīm), daļai piena produktu (krējumam, jogurtiem, desertiem), daļai bakalejas produktu (konserviem, makaroniem, griķiem u. c.), kā arī gaļas izstrādājumiem. Troicins piebilst, ka vietējās produkcijas īpatsvars kopumā pārtikas produktu apgrozījumā ir vērtējams kā stabils, jo īpaši atsevišķās kategorijās, piemēram, piena produkti, sezonālie augļi un dārzeņi, gaļas izstrādājumi. ''Šajā kontekstā svarīgi arī atzīmēt – ja īpatsvars pēdējo gadu gaitā ir stabils, tad pārdošanas apjoms šajās vietējo produktu kategorijās ir vērtējams vēl pozitīvāk – tas viennozīmīgi ir augošs, kas saistīts ar cilvēku vēlmi vairāk iegādāties vietējo,'' skaidro Maxima vadītājs.
Līdzīgas atziņas attiecībā uz svaigās pārtikas segmentu ir dzirdamas arī no citiem veikalniekiem. ''Ja līdzvērtīgi produkti spēj nodrošināt kvalitātes un cenas attiecību, pircēji aizvien vairāk dod priekšroku tieši Latvijā ražotiem produktiem,'' uzsver Priedīte. Vienlaikus no tirgotājiem dzirdams, ka realizācijā pieaug vietējo preču īpatsvars arī ārpus pārtikas rūpniecības produkcijas. Priedīte zina teikt, ka tas palielinājies sadzīves ķīmijas un skaistumkopšanas grupās, kur aktivizējušies vietējie ražotāji, kā pozitīvus piemērus var minēt Purenn un Seal. Tāpat ir radīti vairāki jauni zīmoli vairākās preču grupās, ko iemīļojuši pircēji, paplašinātas ražotnes, lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc Latvijā ražotās produkcijas.