«Vai ECB spēj aizpildīt valstu valdību bezdarbības vakuumu fiskālās izaugsmes veicināšanā? Atbilde ir nē. Vai ECB spēj aizpildīt valstu valdību bezdarbības vakuumu strukturālo problēmu risināšanā? Atbilde ir nē,» sacījis M. Dragi.
Viņš uzsver nepieciešamību pēc skaidras nākotnes vīzijas. «Nākamais solis ir noskaidrot, kāda ir [eirozonas] vīzija nākamajos gados. Jo drīzāk tas tiks noskaidrots, jo labāk,» tā ECB prezidents.
Viņš arī noraidīja ideju par kopīgām Eiropas valstu obligācijām, sakot, ka problēmu risināšanā patlaban ir nepieciešama ciešāka sadarbība un tālāki taupības pasākumi.
«Mums ir nepieciešama īsta stabilitātes kultūra un daudz efektīvāka spēja risināt kopīgo problēmu izplatīšanos,» sacīja Dragi, piebilstot, ka šāda rīcība nepieciešama gadījumā, ja ir vēlme izvairīties no eirozonas sabrukuma un panākt eiro augšupeju.
Jau vēstīts, ka pēdējā laikā, sevišķi tuvojoties 17. jūnija vēlēšanām, pieaugušas runas par iespējamajiem scenārijiem, kādi attīstītos, ņemot vērā, vai Grieķija paliks vai izstāsies no vienotās valūtas reģiona. Tā, piemēram, finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst) norādīja, ka, pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām. «Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norādīja N. Devirsts.
«Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā N. Devirsts.
Runājot par Grieķijas izstāšanās sekām, finansists pauda, ka ap to sacelta pārāk liela brēka. «Grieķijas banku sistēma uz nedēļu tiktu slēgta, un būtu jauna valūta. Nevis drahma, bet ideālā variantā tie būtu divi «geiro»[nosaukums potenciālajai Grieķijas paralēlajai valūtai] pret vienu eiro, lai viņi [Grieķija] devalvē valūtu un piesaista eiro,» norāda N. Devirsts. Viņaprāt, šāds risinājums būt labāks gan Grieķijai, gan eirozonai.
Tāpat par grieķu tautu nesen skarbi izteikusies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīna Lagarde, kas kādā intervijā pauda, ka grieķi ir izvairījušies no nodokļu nomaksas, un viņa tiem nejūt līdzi. Grieķi, savukārt, izveidojuši speciālu lapu sociālajā tīklā Facebook - Greeks are against Lagarde, un savu nosodījumu K. Lagardes izteikumiem pauda arī Grieķijas finanšu ministrs, norādot, ka «nevienam nav tiesību apkaunot grieķu tautu krīzes laikā».