Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir sākusi gatavot datus par iekšzemes kopprodukta (IKP) lielumu Latvijas reģionos, valstspilsētās un novados.
33,3 miljardi eiro
Atbilstoši CSP skaidrojumam par izmatotajām metodēm, aprēķiniem pa reģioniem par pamatu tiek ņemts Latvijas IKP no ražošanas aspekta faktiskajās cenās pa darbības veidiem atbilstoši rādītājiem, kas tiek saņemti no ekonomiski aktīvām vienībām reģionā. Reģiona IKP tiek aprēķināts kā visu saimnieciskās darbības veidu institucionālo vienību pievienotās vērtības un produktu nodokļu summa reģionā, atskaitot subsīdijas. Katras institucionālās vienības pievienotā vērtība (un attiecīgi IKP) tiek pārdalīta atbilstoši CSP rīcībā esošajai informācijai par vietējā darbības veida vienības ģeogrāfisko atrašanās vietu proporcionāli tajā nodarbināto skaitam.
CSP dati rāda, ka faktiskajās cenās IKP Latvijā 2021. gadā bija 33,3 miljardi eiro. Vairāk nekā puse no visa radītā IKP (52,9%) tika attiecināti uz Rīgu, bet Rīga kopā ar Pierīgu radīja divas trešdaļas (68,8%) no visa Latvijas IKP. 9,3% no IKP tika attiecināti uz Kurzemi, 8,1% – uz Zemgali, 7% – uz Vidzemi, bet 6,6% – uz Latgali. Rēķinot IKP uz vienu iedzīvotāju, Rīgā 2021. gadā tie bija 28,9 tūkstoši eiro, bet Latgalē savukārt – tikai 8,8 tūkstoši eiro. Tātad atšķirība starp Rīgas un Latgales ekonomisko attīstību bija 3,3 reizes.
2021. gadā vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju bija Mārupes novadā – 30,2 tūkstoši eiro, tad sekoja Rīga ar 28,9 tūkstošiem eiro, bet trešajā vietā bija Ropažu novads ar 23,4 tūkstošiem eiro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 19. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00